aborti

Jezin, tak skaidrs , kas tur pirmajos menesos kas un kaa notiek. Nedomaju, ka kada doma, ka no pirmas dienas tur sez jau maza lellite, bet domat, ka tas ir tikai auglis, kuram nav ne kaju , ne roku- tas tada sava veida mierinasana, ka ne jau berns tiek izabortets, bet gan auglis, seklina, kartupelu miza ? Domaju, ka normaliem cilvekiem jau ieraugot testu ir skaidrs, ka tur ir berns un kas vins aug, attistas ar katru nedelu, menesi. Doooh

+++

Un kaa vin aug,pardon

Kāpēc tad, kad sieviete redz testā 2 svītriņas, neviena nesaka: "o, manī ir auglis, sēklas lieluma kaut kas!" Visas saka, ka tas ir bērniņš viņās, jauna dzīvībiņa! Bet kad runa ir par abortu, tas uzreiz pārvēršas par neapaugļotu olšūnu! :D Tas tā tikai, aizdomājos...
Šī tēma ir veca kā pasaule un tāpat nekas nemainīsies. Katram ir sava dzīves uztvere un katrs pieņem lēmumu savādāk.
Neesmu ne PAR, ne PRET! Domas dalās, bet visus izglābt šajā pasaulē ar nav iespējams...

Sievietem, kuras tikko palilusas stavokli nebutu velans doties uz bebisdiskusijam, taisiet savu diskusiju " mana apauglota olsuna".

Līdz ar to nav godīgi, ka sievietei jārēķinās, ka viņa var nonākt situācijā, kad bērns būs jāaudzina vienai, taču izlemt, vai viņa tam ir gatava, vai nē, viņai tiesību nav.

Sievietei ir dota izvēle - nedrāzties, lietot kontracepciju. Ja nodarbojas ar seksu bez aizsardzības, tātad ir gatava bērnam. Abortu atļaušana nekā negarantē, ka vecis viņu nepametīs, jebkurā situācijā sievietei jābūt gatavai audzināt vienai.

Līdz tam tas ir šūnu kopums, bez nerviem, sirdsdarbības, bez nekā, kas liecinātu par dzīvību.

vari atšķirt dzīvu šūnu no mirušas? tad arī sapratīsi, kas liecina par dzīvību.

Ja sievieti izvaro, tad viņai arī jādzemdē bērns, jo tā ir dzīvība? Viela pārdomām...

bērns pie izvarošanas nav vainīgs, viņa dzīvība nav mazāk vērtīga par jebkura cita bērna dzīvību

aj, labi, beidziet pļūtīt par šo tēmu, toč jau garlaicīgi katru mēnesi lasīt par to :D

bērns pie izvarošanas nav vainīgs, viņa dzīvība nav mazāk vērtīga par jebkura cita bērna dzīvību

Nu beeeidz!!! Tiešām domā, ka jāmīl izvarotāja bērns???

Akmens_sirds, vai tu spētu pati paturēt, iemīlētu un visu savu dzīvi pēc tam veltīt bērnam, kas ieņemts, teiksim, ja kāds vīrietis tevi izvarotu? Tu tiešām to spētu???? Skatīties uz viņu, saukt par mīļumiņu utt. Tad bravo tev.
Es zinu, ka es nespētu un pie pirmās izdevības aizietu uz abortu. Es zinu, ka neesmu māte Terēza, lai spētu no gaisa izraut dievišķīgo mīlestību pret kaut ko, kas radies pret manu gribu, kaut kāda pretekļa varmācības dēļ vai lai vēlētos visu dzīvi vilkt sev līdzi to krustu un atgādinājumu par notikušo.
Situācijas ir ļoti dažādas, tāpēc es nekad nenosodu sievieti, ja viņa izlemj par labu abortam un nekad nebrēcu, ka tās ir tikai bailes, ko var pārvarēt utt. Neviens no malas nezin kā tas bērns ieņemts un kāda sievietei ir situācija, ka viņa ir izšķīrusies par labu abortam.
Galu galā, no malas brēkt nosodījumu vienmēr ir viegli, jo ne jau tiem no malas tas bērns ir jādzemdē vai jādomā par viņa uzturēšanu utt.

Lielākā daļa abortu tiek veikti esot attiecībās, nevis pēc izvarošanas

Un visu dzīvi glabāt noslēpumā, ka bērna bioloģiskais tēvs ir izvarotājs? Jo diez vai būtu spēks, ko tādu pateikt. Un ja arī pateiktu, tad, kā tas bērns justos? Tam, kas šo jautājumu uzdeva, tiešām vērts vēlreiz pārdomāt savu atbildi...

izvarošana ir tad, ja nebija orgasma

Bērns, kā ikdienā blakus esošas sekas tik specīgai traumai un fiziskam pāridarījumam kā izvarošana, ir pietiekams iemesls, lai es attaisnotu abortu.

ļoti daudzas sievietes fantazē par izvarošanu, nevajag pārspīlēt, ka tas ir slikti, patiesībā jau gribat. varbūt tikai vīrietis neglīts trāpījās, tādēļ esat šokā

Daudzas nepadomā, ka tas nav pasaules gals, ir citas iespējas. Bieži vien negribētais bērns tiek iemīlēts un paturēts, ja, protams, netiek veikts aborts. Arī silītes ir, kur mazo var anonīmi atstāt, ja nav citu iespēju...

Un bieži, ļoooti bieži vien tas negribētais bērns uzaug nelaimīgs, kompleksu pilns un ar problēmām zemapziņā, jo nav saņēmis pietiekamu vecāku mīlestību un ir negribēts. Un tad kāda starpība, ir viņš paturēts vai nav? Ak dievs, nu kāpēc jums dažām ir tik grūti saprast un iedomāties, ka ne visiem bērni ir dzīves lielākais piepildījums un ne visi tos vēlas? Un vēl jo vairāk kāda jēga būtu 9 mēnešus nēsāt bērnu, izbaudīt visus ''skaistos'' grūtniecības momentus, mocīties, dzemdēt un tad atstāt to bērnu silītē? Wtf?

Par tām divām svītriņām testa runājot, jā neviens nesaka ka ir auglis, bet gan saka "Man būs bērns", tātad nākotnē būs, tātad tas vel nav bērns.

Akmens_sirds, vai tu spētu pati paturēt, iemīlētu un visu savu dzīvi pēc tam veltīt bērnam, kas ieņemts, teiksim, ja kāds vīrietis tevi izvarotu? Tu tiešām to spētu???? Skatīties uz viņu, saukt par mīļumiņu utt. Tad bravo tev.

Es jau iepriekš uz šo jautājumu atbildēju:

Es personīgi nespētu izdarīt abortu - no domas vien sažņaudzas sirds. Vienmēr par to domātu. Atdot prom arī nespētu.
Es to nespētu izdarīt pat ja mazais rastos izvarošanas (Dievs nedod, tfu) rezultātā, ne arī jebkurā citā situācijā. MANS bērniņš nav nekur vainīgs, mīlētu tik un tā.

Es patiešām kļūtu kā akmens sirds, bet nekad pret savu bērnu, bet pret izvarošanas gadījumu. Es par to nedomātu. Izslēgtu no apziņas. Mazais būtu tikai mans. Es viņu mīlētu. Domātu, ka tā ir tikai maza daļiņa no manis, nevis nelieša, kas kaut ko tādu var izdarīt pret sievieti. Mans mazais būtu tikai mans, es viņu mīlētu, lolotu un audzinātu tik labi, cik spētu. Viņš būtu mans gaismas stariņš, kā saka.

Es patiešām kļūtu kā akmens sirds, bet nekad pret savu bērnu, bet pret izvarošanas gadījumu. Es par to nedomātu. Izslēgtu no apziņas. Mazais būtu tikai mans. Es viņu mīlētu. Domātu, ka tā ir tikai maza daļiņa no manis, nevis nelieša, kas kaut ko tādu var izdarīt pret sievieti. Mans mazais būtu tikai mans, es viņu mīlētu, lolotu un audzinātu tik labi, cik spētu. Viņš būtu mans gaismas stariņš, kā saka.

Tevi izvaroja un tev ir bērns no izvarotāja? Ja nē, tad viss tavs teiktais ir tāds bullshit

Tevi izvaroja un tev ir bērns no izvarotāja? Ja nē, tad viss tavs teiktais ir tāds bullshit

Nē, neizvaroja. Bet es sevi pietiekami labi pazīstu, lai zinātu, ka savu bērnu es mīlētu par spīti visam. Es to ZINU. Un man būtu pilnīgi nospļauties, kā viņš radies. Un es runāju par sevi, ne citām.