Vajag Jūsu padomu, stāsts būs garš, bet viss kas šeit tiks rakstīts ir patiesība un ļoti lūdzu Jums padomu, jo es vairs tā nevaru dzīvot.
Viss sākās pirms 5gadiem. Es iepazinos internetā ar vienu puisi sākumā vienkāršs čats un nekas vairāk jo viņš dzīvoja ārzemēs, bet es Latvija. Tā pagāja 2 mēneši pie datora un ilgām skype sarunām līdz puisis pateica ka lido uz Latviju ciemos pie omes. Protams biju laimīga, jo beidzot satikšu viņu. Kad satiku viņu sapratu ka iemīlējos no pirmā acu skatiena un tas bija abpusēji. Viss gāja ļoti labi puisis bija aizbraucis atpakaļ uz citu valsti, bet mēs nolēmām veidot attiecības zinot ka varam braukt viens pie otra ciemos kaut vai uz pāris nedēļām. Tā pagāja 1gads nemitīgos ceļojumos un viss bija gandrīz labi neskaitot pāris strīdus par attalumu. Tad pēkšņi man apnika būt visur vienai un ceļojumus vairs nevarējām atļauties, nolēmām ka būs labāk ja mēs šķirsimies. Tad puisis aizlidoja uz UK (cita valsts) un es nolēmu pārcelties uz Parīzi kur nodzīvoju apmēram 8 mēnešus un bija izveidojušies jaunas attiecības un puisim arī UK bija cita jau, bet mēs nemitīgi turpinājām sarakstīties, jo kaut kas neizskaidrojams mūs velk viens pie otra. Mums bija katram savas otras pusītes, bet jūtamies nelaimīgi un protams sākās krāpšana. Jo es ar to puisi sākām virtuāli nodarboties ar seksu un vienmēr mudinājām pamest savas otras pusītes, lai mēģinātu būt kopa. Sākuma stostījos un nepiekritu tam, jo tas nozīmēja ka man būs jāmaina valsts ko es negribēju tāpēc atdevu sevi pilnībā darbam, lai tikai aizmirstu viņu. Viss beidzās bez panākumiem :( Puisim meitenes mainījās kā zeķes, bet es darīju tā, lai viņš viņas pamet. Kad atgriezos LV saņēmu vēstuli kurā puisis mani apsveica dzimšanas dienā ar biļeti pie viņa atlika tikai izprintēt un sakrāmēt somas. Te nu pienāca mana pirmā izvēle: Puisis Parīzē (kurs bija gatavas jau bildināt mani) vai arī puisis UK pēc kura vienkārši juku prāta. Izvēlējos puisi no UK. Atlidojot pie viņa pirmais pusgads bija ideāls tāpat ka sekss kurš bija vislabākais manā dzīvē un viņš bija neapnīkošs , bet pēc tam viss palika sliktāk bija problēmas ar finansēm un puisis pacēla rokas pret mani pāris reizes kad teicu ko rupjāku, bet beigās atkal salabām un tas fantastiskais sekss. Tā pagāja vel gandrīz divi gadi, bet biju jau morāli nogurusi no viņa apvainojumiem un strīdiem. Aizlidoju brīvdienās pie vecākiem, lai nedaudz atgūtos. Un tā sanāca ka tieši tajā laikā kad es atlidoju no UK uz LV atlidoja arī puisis no Parīzes kuru satiku lidostā un mēs padzērām kafiju. Protams lūdzu piedošanu, ka pametu viņu. Mēs ar viņu palikām draugi kuri, diezgan bieži tikās uz kādu sarunu (bet nekā nopietna) Tā pagāja mēnesis un man bija laiks atgriezties UK kad saņēmu vēstuli no mīļotā kad viņš grib atpūsties un labāk mums padzīvot šķirti. Nodomāju ka tiešām, lai paiet vel laiks, jo nemitīgi strīdi bija līdz kaklam jau. Tā pagāja vel pusgads protams visu šo laiku ar savējo sazinājos un bija tas pats virtuālais sekss kurš pat virtuāli ir mmmmmmm vnk. Tad es nolēmu ja jau esmu brīva tad varu mierīgi gulēt, ar puisi no Parīzes kurš nebija aizceļojis prom un protams sekss noveda mūs atpakaļ līdz attiecībām kuros nekad nav bijuši strīdi, jo vienmēr pratām visu izrunāt. Savas jaunās attiecības neslēpu un UK puisis zināja ka man uzradies jauns, bet īsti nezināja kurš tas ir. Pagājušo nedēļu uzzināju ka arī puisim no UK ir jaunas attiecības. nopriecājos, bet sirds dziļumos kaut kas sažņaudzās:( Tā nu es viņam novēlēju visu to labāko un pati nezinu kā mums tā saruna ieilgās līdz tam ka atkal mums bija virtuālais sekss, kurā mēs atzināmies ka gribam viens otru vairāk par visu. Un Jūnija viņš būs LV. Es nezinu kā tas notika, jo šīs vīrietis mani ir vienkārši apbūris un aizmirst viņu ir neiespējami. Mēs mēģinājām nesazināties, bet paiet mēnesis un kāds no mums uzraksta viens otram. Kopā mēģinājām dzīvot nekas nesanāca, bet savu otro pusīti kurš man ir šobrīt arī nevēlos sāpināt vairs. Viss dzīvē šobrīt iet kā apburtais loks no kurā netieku lauka, jo pat nezinu kur ir izeja. Varbūt kāda var palīdzēt ar padomu? Zinu ka daru slikti, bet es neko ar sevi nevaru izdarīt, jo tas notiek spontāni.