Tādas mīļbučas saņēmu jau 3 gadu vecumā no sava 5gadīgā dārziņu biedra, kurš vilka mani aiz krūmiem bučot. Audzinātājas visu šo maniem vecākiem tik atstāstīja (s) Puika bija īsts džentelmenis, pat uzdāvināja man gredzentiņu, ko dabūja no košļenēm un teica manai mammai absolutā nopietnībā, ka precēs :D Ahhh, man pat tas gredzentiņš aizvien ir saglabāts (l) Žēl, ka puiša uzvārdu nezinu. Būtu tik interesanti aplūkot un uzzināt, kā izvērtusies viņa dzīve :)
Tāda nopietnāka buča, man, nu vispār negaidot, sanāca 12 gados. :-)