apskaidrojiet mani

Man atkal nav saprotams, kapēc kāda gribētu būt savam vīram bērna vietā un vēl to uzskatīt par kaut ko apsveicamu - attiecības ir partnerība, kur abi iegulda tā lai abiem ir forši. Abiem būtu jāiegulda laiku, darbu un vēlams arī naudu kopējās, foršās dzīves veidošanā un atbildība 50/50. Bet šeit tas modelis ir tāds - vīrietis uztur, apkopj un dod dāvanas. Cik man zināms šādus vīriešus sauc par tētiem un lolo viņi savas mazās princeses - savas meitas. Ja tu esi pieaugusi sieviete pieaugušās attiecībās, kāds tur kaifs, ka vīrietis visu laiku strādā un plosās un tu tikai vīlē nagus? Tā sajūta, ka viņš tevi mīl vairāk? Un tu viņu nē, ja ļauj pārplēsties uz pusēm un kā izlutināts bērns tikai prasi vēl un vēl, bet pati nekādu ieguldījumu nedod, vien gaidi, ka mīlēs tapēc ka tu esi tik īpaša raksturā un dotumos? Es varu iedomāties kādas pāris situācijas, kur tas vispār būtu pieņemami - nopietnas veselības problēmas, darbs, kas vēl netiek atalgots - rakstniecība, glezniecība utt, vai bnopietna aizraušanās ar sportu, kas prasa visu tavu laiku. Visādi citādi - kāpēc, lai kāda gribētu būt pilnībā atkarīga no sava vīrieša?

Tā droši vien mierina sevi sievietes, kam nav palaimējies ar ''zelta gabaliņu''

Tak pilni informācijas avoti - diskusijas, raksti žurnālos, internetā par to, kā tie zelta gabaliņi pamet un ātri atrod citu.

NordicBelle, es nezinu..tas ir patīkami. Tā sajūta,ka kāds tevi tik ļoti mīl, tik ļoti rūpējās.. (l)

Neticu, ka kādai ir tāds vīrs, kurš pelna lielo naudu, atnāk mājās, atnes ziedus, vēl pagatavo vakariņas, pamasē viņai pēdiņas un no rīta klusi atkal lavās uz darbiņu, lai nepamodinātu dusošo skaistuli.

Mans var pelnīt naudu, nopirkt man visu ko vēlos, bet mājās praktiski neko aiz sevis nenovāc un neizdara manā vietā. Vienīgi brokastis dažreiz svētdienās uztaisa, un tāpat man būs jāsagriež sīpoli. :D

Man tas šķiet infantīli. Mans vīrs par mani ļoti rūpējas, bet es par viņu arī, un tas man šķiet daudz patīkamāk, ka nevis es esmu "kā aiz mūra sienas", bet, ka viņš ir mans komandas biedrs un mēs visu daram un lemjam kopā.

Tēmas pieteikumā bija minēts ''palīdzēt mājās darbos'' .. nevis darīt visu mājās..
Tāpēc nesaskatu šeit princešu būšanu ar nagu vīlīti priekšgalā :)

NordicBelle, vienkārši man paziņu lokā bieži ir redzami tādi pāri,kur abi strādā,izdevumus dala ar divi,taču mājas darbus - veļu mazgā,ēst taisa,vāc istabas,gludina - dara sieviete. :-)

Nu ok, ja mēs tagad skatāmies uz hipotētisko modeli, kur vīrietis strādā 40h nedēļā, pēc vakariņām noazgā traukus, principā aiz sevis daudz maz savāc un reizi nedēļā atnes mājās puķes un tv skatoties pamasē dāmai pēdiņas + vēl sestdienas rītā kafiju gultā atnes, tad tas ir pilnīgi reāli eksistējošs, gana bieži sastopams LABS vīrietis un tādam vajag labu sievieti (kurai gan, manuprāt, būtu vēlamas savas nodarbošanās un ienākumi)
No otras puses, ja vīrietis strādā 40h, vēl ~ 20h nedēļā pucē māju, gatavo, iepērkas, mazgā veļu, maksā rēķinus utt + nes puķes, taisa romantiku utt, bet dāma tikai "ir skaista", tad tas jau velk uz neveselīgumu

izdevumus dala ar divi

Lūk, šo es nesaprotu - ja ir kopdzīve un nopietnas attiecības, taču viens no partneriem pelna ievērojami mazāk, nekā otrs, tad kā sanāk izdevumus dalīt uz pusēm (nevis ieviest kopīgu budžetu)?
Kā tas realitātē notiek - vakariņās katrs ēd savu ēdienu, jo tas, kam mazāki ienākumi, nevar atļauties tik smalkas maltītes? Atvaļinājumus pavada atsevišķi, jo vienam no dzīvesbiedriem nav "pa kabatai" ceļojumi, kādos vēlas doties otrs? Un abi vai nu dzīvo vienistabas dzīvoklītī, vai arī tam ar mazāko algu nav atļauts izmantot visas telpas mājās, jo viņš taču par tām nemaksā?

Zaptesburka, tas man atgādina anekdoti.. :)

Studentu kāzas.

– Kāpēc līgava neēd un nedzer?

– Viņa nemeta naudu paikai.

nav saprotams, kapēc kāda gribētu būt savam vīram bērna vietā un vēl to uzskatīt par kaut ko apsveicamu - attiecības ir partnerība, kur abi iegulda tā lai abiem ir forši

Varbūt tā sieviete iegulda ko citu? Vispār jau ir ļoti dažādi attiecību modeļi, tas, ka Tev viens neder, nenozīmē, ka kādam citam tas nevarētu būt tieši laikā. Un ir arī vīrieši, kas grib tiešām grib aprūpēt un lutināt savas sievietes, cik nu ir viņu spēkos.

Neticu, ka kādai ir tāds vīrs, kurš pelna lielo naudu, atnāk mājās, atnes ziedus, vēl pagatavo vakariņas, pamasē viņai pēdiņas un no rīta klusi atkal lavās uz darbiņu, lai nepamodinātu dusošo skaistuli

Tas ir ļoti pārspīlēts scenārijs, bet - nedomāju, ka nereāls.
Iespējams, ka vai nu šai sieviettei piemīt kāda tik lieliska īpašība (izskats, kādi īpašī mākslinieciski talanti, sapratne utt), vai - otrādi - vīrietim kāda tik negatīva stigma (nez, pagātnē izdrāzis un apēdis kādu mazu bērnu), kādēļ viņš uzskata, ka viņam ir patiešām paveicies, ka šī sieviete ir ar viņu kopā, tāpēc dara visu iespējamo, lai arī viņa attiecībās justos labi.
Var arī būt, ka kādreiz vīrietis šai sievietei izdarījis ko tādu, par ko jūtas atbildīgs, un ar rūpēm cenšas viņai "atmaksāt".

Tajā gadījumā, ko es zinu, situācija bija tāda, ka sievietei bija veselības problēmas, kādēļ ātri nogura, bija nespēks. Nebija gluži tā, ka viņa kā karaliene tikai sēdēja uz pakaļas un neko nedarīja, protams, ka darīja dažādus mājas darbus, audināja bērnu utt., tomēr vīrs viņu ļoti loloja, palīdzēja mājas darbos. Viņa pati arī ļoti novērtēja vīra rūpes un uzskatīja, ka viņai ļoti paveicies ar tādu dzīvesbiedru.

Man liekas,ka nevis kādai ir jābūt sievietei, bet kāds ir vīrietis..audzināšana, raksturs, vērtības..
Es neesmu zelta gabaliņš, nudien nē. Bet es nevarētu dzīvot kopa ar cilvēku,kam pienākumi dalās tikai sieviešu un vīriešu un tālāk nekas netiek darīts. Sievietei jāiznēsā, jāpiedzemdē, jābaro bērns...tas ir tas pienākums, kas, manuprāt, sievietei ir jādara (tām,kas grib) un arī tikai tpc,ka vecis to fiziski nevar izdarīt. Visu pārējo var darīt gan sievietes, gan vīrieši.
Es esmu par to,ka ja vecis sāk dalīt sieviešu un vīriešu pienākumus, tad attiecīgi arī viņš ir vienīgais pelnītājs mājās. Ja strādā abi, tad attiecīgi arī visu pārējo dara abi. Ne jau sieviete vienīgā smērē traukus un piedrazo paklāju, ne? Vienīgā piešmucē podu un samētā putekļus uz skapjaugšas....
Ja abi šmucē, abi tīra. Ja abi ēd, abi gatavo. Ja abi strādā - abi atpūšas.
Audzināšana.
Ja man būt dēls, tas būs tas,ko viņā audzināšu. Ja meita- mācīšu,ka sieviete nav kalpone, drēbju mazgātāja UN pelnītāja.
Tas, kas ko dara vairāk vai mazāk ir katras ģimenes jautājums (darba laiki, aizņemtība, utt..)
Lutināšana - tas jau ir rakstura un vīrieša būtības jautājums.

Citējot savu vīrieti: Sievietei ir jābūt ar augstu IQ, izglītotai, atvērtai, bērnus mīlošai, draudzīgai, seksu mīlošai. :D Tādas lietas, kā ēst gatavošana un mājas kārtošana vispār nav viņam noteicošais.

Manuprāt, nav īsti vīrišķīgi skraidīt pa māju, pucēt kaut ko, mainīt galdautus. Ne visi vīrieši ir uz tāda viļņa.

Vel tam zelta gabaliņam noteikt ir jāsēž cosmo un jaizstudē ko tās sievietes te burkstējušas par zeķēm, tualetes poda vākiem, un zobu pastas tūbiņām.

Vel ir tāda parādība, ka draudzeņu priekšā sieviete demonstratīvi pasauc savējo čali lai nodemonstrētu čaļa paklausību. Pretīgi. Vai viesību laikā aizlaižas uz virtuvi un gaida kad par viņu atcerēšos. Man skumji, ka "viņai" kaut kas tāds pretīgs prtātā. Sanāk, ka tam zelta gabaliņiem noteikt jāpamana, jāķer kaifu un jāspēlē līdzi visām sieviešu preteklībām.

Kopumā sanāk ka tie zelta gabaliņi nemaz tik cēli nav. Beigās dāmīte aizlaižas pie tāda.

Edgars, tad vīrišķīgi ir pelnīt un tad sieviete var darīt t.o,kas tev šķiet nevīrišķīgi.

neveiklā Apmēram. Bet tev kaut kas tajā šķiet aizvainojošs vai negodīgs? Ne visiem vīriešiem nauda no pakaļas birst. Man tak vel jāskraida un japelna lai sieviete vismaz paskatās uz mani. Kamēr es te varu čakarēties un risināt klienta problēmas, mana sapņu princese nespēj izlemt kam dot un kam ne. Aizvainojoši.

Edgars,

Bet nu cilvēki ir dažādi,es, piemēram,arī gribētu strādāt,veidot karjeru,lai būtu tāda drošības sajūta,ja nu kas, tad pati par sevi arī var pastāvēt. Un tad, kad abi pelna,tad jau mājas darbus arī būtu jādara abiem..

♥Edgars♥ - paliek iespaids, ka Tev kāda pamatīgi dvēselē sad***usi, bet ne jau vienmēr situācija tieši tāda. Jā, ie sievietes, kas cenšas "izdresēt" vīriešus par saviem kalpiem. Un ir - tieši otrādi - vīrieši, kam patīk savas sievietes padarīt par bezpalīdzīgām būtnēm (piemēram, iebilst pret to, ka sieviete strādātu algotu darbu vai kaut vai tikai mācītos), kuru vietā viss jāizdara, un kas bez viņiem (lielajiem, stiprajiem vīriešiem) nespētu iztikt. Nu un ir arī veselīgas attiecības, kur abi partneri vienojas par šādu pienākumu sadalījumu, un abi jūtas ērti ar to. Varianti ir dažādi.

Daudzkas atkarīgs no puiša paša. Sieviete var būt eņģelis, bet ja puisim ģimenē nebūs iemācīts kā pret sievieti izturēties, tad nu tur nekā.
Man, piemēram, draugs ir ļoti gādīgs, nu reizēm pat pārāk, man šķiet. Sākumā baidijos, kas tad aiz tā slēpsies, bet kad sāku ciemoties pie viņa ģimenes izrādījās, ka viņš arī pret māsu un mammu tā izturās. Tas viņiem vienkārši tā ģimenē. Un es nekāds zelta gabaliņš nemaz neesmu rakstura ziņā, bieži arī man nemaz nepatīk, ka viņš par mani rūpējas par daudz, jo esmu radusi pati ar visu tikt galā..
Vēl esmu runājusi ar dažiem puišiem par šādu tematu un secinājums ir viens -nu riebjas viņiem tās, kuras visu laiku kaut ko dīc un tikai gaida to momentu, kad varēs pasēdēt vīrietim uz kakla, savukārt tās, kuras ir čaklas, gudras un nedīc neko uz katra soļa, viņiem pašiem gribas lutināt un apdāvināt. :-)

Paslavē,palutini arī Savu vīrieti un arī būs Tev zelta gabaliņš.. ;)