Es vienkārši aprunātos ar auklīti un audzinātājām! Palūgtu, lai palīdz meitiņai iejusties, vismaz tad, kad Tu ej prom, lai nopelna meitiņas uzticību.
Saproti, cik smagi ir bērniņam - ļoti, ļoti :( ! Viņam visa pasaulīte pēkšņi mainās, mamma kaut kur atstāj un aiziet, līdz ar to, tiešām vairākas stundas var tikt pavadītas raudot. Audzinātājām ir savi pienākumi un citi bērniņi, kuriem jāvelta laiks un jāvada apmācību process, jāpieturas pie dienas plāna, un līdz ar to Tavai meitiņai nevar tikt veltīta uzmanība, visu šo raudāšanas laiku.
Protams, tas ir smagi, saprast, ka ap Tavu acuraugu neviens neauklējas, nečubinās, nemīļo utt., bet tā tas notiek!
Vairāk skatītos aukles virzienā, aprunājoties palūgtu, lai vairāk pievēršas meitiņai, kad viņa ierodas b.d., lai atvieglotu adapcijas procesu.
Vēl laba lieta ir kādas mīļmantas ieviešana (kaut kas no mājas), lai bērniņam būtu maza aizmugure no savas vides.