Var pielāgoties, ja ir vēlme. Pati esmu veģetāriete un mans ex pa lielam pie manis dzīvoja, es gaļu negatavoju, bet ēst gatavošana man ļoti labi padodas tāpēc viņam nebija nekādu iebildumu, ka ēdam veģetāri. Kad ēdām ārpus mājas, devāmies uz pasākumiem, BBQ utt viņš gaļu ēda un man pret to nebija nekādu iebildumu. Beigās gan sanāca tā, ka visa viņa ģimene pielāgojās manam veģetārismam, viņa vecāki vienmēr parūpējās par to, lai mājās būtu kas tāds, ko es ēdīšu (galīgi neesmu izlepusi, bet pie saviem ēšanas paradumiem pieturos), viņa māsa, kad bija atbraukusi no Argentīnas un gatavoja turienes tradicionālos ēdienus, gatavoja divos traukos, vienu visiem un otru man,ko beigās tāpat visi ēda un atzina par labu esam. Un es pati bieži pieteicos pagatavot pusdienas vai vakariņas, lai viņiem dzīvi atvieglotu.
Man jau liekas, ka šāda izvēle ir jāakceptē, ja to nevar, tad nebūs pa ceļam. Tas ir tāpat kā ja kāds ir alerģisks, piemēram, pret piena produktiem. Nu būs jāgatavo bez tiem, lai visi varētu ēst! Veģetārisms arī nav kaprīze, tas ir dzīvesveids.