Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

cik daudz jūs būtu gatavas atdot?

 
Reitings 39
Reģ: 04.01.2015
Cik daudz jūs būtu gatavas upurēt karjerai, kurā jums būtu augstākas spējas kā vidējam statistiskajam darbonim un arī liela interese?

Esmu šādā situācijā. Esmu upurējusi draugus, attiecības, nervus. Profesija ārkārtīgi prasīga, liela konkurence, naudas kalnus gan nevar raust. Šogad strādāju, katru dienu kā uz adatām. Paralēli stājos maģistrantūrā, kas nozīmēja dokumentu vākšanas, mācīšanos vakaros pēc darba, dažādu analīžu un motivācijas vēstuļu rakstīšanu, intervijas. Piektdien saņēmu vēstuli, ka esmu uzņemta universitātē, kas Lielbritānijā ir otra labākā jomā, tūlīt aiz Kembridžas. Sākumā priecājos, uz dienām divām izrāvos no stresa (iepriekš domāju, ka nekad nekur netikšu uzņemta), tad sāku domāt, ka ja jau mani uzņēma, tad gan jau bija zema konkurence, tātad slikta programma, tātad neperspektīva utt. (t) Lasīju par studēšanu, gana daudzi rakstīja, ka programmu grūti pabeigt. Tālāk plānoju doktorantūru, kurā iekļūst parasti tie ar izcilību maģistros, nevis tie, kas vienkārši pabeiguši. Paredzu, ka karjerai upurēšu vēl vairāk nekā esmu upurējusi līdz šim. Tomēr reizēm šaubos, vai tas ir tā vērts. Reizēm atkal šķiet, ka tas ir labākais, ko ar savu dzīvi varu izdarīt.

Nesen dzīvoju kopā ar meiteni, kas arī bija maģistrante ļoti labā universitātē. Draugu viņai bija ļoti maz, attiecību nebija, totāla depresija, universitātē notiekošā dēļ ne reizi vien raudāja, 24/7 tika veltīts mācībām, visa nauda aizgāja mācībām.

Ko domājat par šāda veida dzīvi?
22.03.2015 22:09 |
 
Reitings 309
Reģ: 13.03.2015
Es nekad neupureetu savu dziivi karjeras deelj. Manupraat, nav dziivee nekaa svariigaaka par gjimeni un tuvajiem cilveekiem. Arii karjeru buuveejot kaut kur ir jaaapstaajas, preteejaa gadiijumaa vienaa briidii attapsies, ka esi palikusi pilniigi viena, domaaju, ka tad tevi visi ieguutie graadi vis iipashi neiepriecinaas.
22.03.2015 22:13 |
 
Reitings 7079
Reģ: 11.10.2013
Ko domājat par šāda veida dzīvi?


Personīgi es negribu tādu dzīvi. Gribu attiecības, ģimeni un tad tikai darbu un karjeru.

Bet patiešām ir daudz tādu cilvēku, kas visu savu dzīvi upurē karjerai un darbam, un tas ir viņu vēlmju piepildījums, un cilvēki ir laimīgi. Bet šajā gadījumā šķiet, ka tevi māc šaubas par to, vai tas ir tas, ko vēlies. Vai tu pati vēlies veidot ģimeni, attiecības? Vai labāk visu sevi velti darbam?
22.03.2015 22:14 |
 
Reitings 39
Reģ: 22.03.2015
Jādzīvo tā, lai ir laime, ja kādam laimi sagādā šāda zubrīšanās, tad lai dzīvo tā! Meitene tavā piemērā bija nelaimīga, tad nesaprotu kāda jēga no tādas dzīves?
22.03.2015 22:17 |
 
Autorizēts lietotājs10 gadiPatīkModerators
Reitings 10576
Reģ: 29.01.2009
Es priecājos par tādām sievietēm kā autore! Keep doin' ;)
22.03.2015 22:17 |
 
Reitings 4628
Reģ: 06.07.2013
Ja to patiešām gribi un esi laba tajā jomā, tad varbūt. Un ja zini, ka tavs dzīves piepildījums ir karjerā.

Man savulaik bija lielas ambīcijas, bet sapratu, ka slikti panesu stresu. Un raksturs tāds, ka visu laiku tikai dzenos un dzenos pēc kaut kā, bet, kad tas ir sasniegs, nejūtu nekādu gandarījumu. Vispār. Līdz ar to neredzu jēgu nodzīt sevi, noslēgties un beigās tāpat būt nelaimīgai.
22.03.2015 22:20 |
 
Reitings 171
Reģ: 15.02.2015
Kā jau dzīvē mēdz teikt, ne tā augstākā izglītība ir vajadzīga, lai iegūtu pietiekami labu darbu kur varēsi gan labi pelnīt, gan arī atrast brīvu laiku atpūtai. Cik saprotu tie laikam ir tavi augstie mērķi - iegūt maģistrantūru, bet vai vajag uzstādīt to savus augstos mērķus, to visu iegūt, bet tomēr būt nelaimīgai? Es vismaz uzskatu, ka to nevēlētos.
22.03.2015 22:20 |
 
Reitings 1238
Reģ: 10.12.2014
Es arī noteikti neesmu no tiem cilvēkiem,kas atdos sevi tikai un vienīgi karjeras celšanai. Esmu ģimenes cilvēks un tas man noteikti ir pirmajā vietā, kaut arī karjeru pat otrajā vietā neieliktu.
22.03.2015 22:20 |
 
10 gadi
Reitings 967
Reģ: 14.09.2009
Es atbalstu! Ir jau smagi, saprotu, bet tas TĀAAA norūda raksturu. Tici man, pēc tam nekādas "mīlas problēmas" nestāvēs ne tuvu. Un vīrieši nāks un ies, bet vot tas "nekam nevajadzīgais grāds", kā to nosauc daža laba, paliks tev līdz kapa malai ;)
22.03.2015 22:21 |
 
Reitings 2804
Reģ: 07.10.2012
Ko domājat par šāda veida dzīvi?

Ja cilvēks pats ir laimīgs tādu dzīvojot, tas ir pats galvenais. Man tas liekas ārkārtīgi skumji un sev es tādu noteikti negribētu. Bet es arī neesmu izteikta karjeriste, man daudz svarīgākas ir attiecības, draugi un kopā būšana ar ģimeni.
22.03.2015 22:22 |
 
Reitings 2425
Reģ: 17.02.2015
Agrāk likās, ka esmu karjeras cilvēks, taču tagad liekas, ka labāka ideja ir izveidot situāciju, kad nauda ražo naudu un izbaudīt dzīvi. Pāris gadus norāvos melnās miesās, bet vai tas nesa man laimi vai lika justies labāk par sevi? Jā, bija lepnums utml, bet tas ātri vien "novalkājās". Sapratu, ka sev kaut ko pierādīju, varbūt dažiem citiem arī, bet ar to tas arī beidzās. Lielu vai labu naudu var pelnīt arī bez stresainas karjeras, tādēļ nolēmu, ka nav ko savu dzīvi izniekot pašapliecinoties. Vienā brīdī var atjēgties, kad labākie dzīves gadi jau aiz muguras, bet no tās karjeras nekāds dižais ieguvums nav bijis :) Bet katram savs!
22.03.2015 22:25 |
 
Reitings 1660
Reģ: 27.10.2010
Tāda dzīve nav priekš manis. Man arī ir svarīgāka ģimene, attiecības. Karjeras ziņā, protams, gribas augstu kāpt, bet nevēlos karjeru likt augstāk par ģimeni un bērniem. Var jau visu dzīvi nomācīties un karjeras ziņā kāpt kaut debesīs, bet es neaizmirstu to, ka gribu arī vīru, pēcnācējus un kaut dažas draudzenes.
22.03.2015 22:25 |
 
Reitings 824
Reģ: 09.07.2013
Man svarīgi ir piedzīvot skaistus mirkļus ar ģimeni, draugiem, tuvajiem. Piedzīvot ko traku, nu tā, lai vecumdienās būtu forši atcerēties...

Šaubos, ka guļot uz nāves gultas, labākās atmiņas par savu dzīvi ir zubrīšanās bibliotēkā.

Izglītība un karjera man ir svarīga, man ir ļoooti svarīgi kāpt pa karjeras kāpnēm un kaut ko sasniegt, bet es to visu ceru apvienot ar patīkamām nodarbēm, nevis tikai un vienīgi enciklopēdiju... 8-)
22.03.2015 22:26 |
 
Reitings 39
Reģ: 04.01.2015
Vai tu pati vēlies veidot ģimeni, attiecības? Vai labāk visu sevi velti darbam?

Ja tik vienkārši, tad ne mirkli nešauboties izvēlos darbu. Bet reāli jau sanāk upurēt daudz vairāk kā tikai attiecības.

Jādzīvo tā, lai ir laime, ja kādam laimi sagādā šāda zubrīšanās, tad lai dzīvo tā! Meitene tavā piemērā bija nelaimīga, tad nesaprotu kāda jēga no tādas dzīves?

Zubrīšanās ir sausa faktu iekalšana, manā gadījumā man ir interese, un pat ja es karjerai atmestu ar roku, es brīvajā laikā turpinātu lasīt tieši to, ko lasu šobrīd. Vienīgi praktiskā puse izpaliktu, jo man mājās nav laboratorijas un tehnoloģiju.
Kaut kādā ziņā viņa bija nelaimīga, taču viņa šobrīd jau ir doktorantūras studente. Acīmredzot bija pietiekami apsēsta ar jomu, lai ciestu. Bet viņu es vispār apbrīnoju - no ļoti nabadzīgas, daudzbērnu ģimenes Slovākijā, vidusskolas vietā vecāki viņu iemeta viesnīcu universitātē, kur nevienu eksakto priekšmetu nemācīja, bet tikai savu pūļu rezultātā viņa 24 gados ieguva m.sc. grādu neirobioloģijā no vadošas pasaules līmeņa universitātes. Nezinu otru tādu cilvēku.

Un raksturs tāds, ka visu laiku tikai dzenos un dzenos pēc kaut kā, bet, kad tas ir sasniegs, nejūtu nekādu gandarījumu. Vispār.

Varbūt vajag augstākus mērķus? Man arī reti ir gandarījuma sajūta, bet varbūt šobrīd arī īsti nav nekā, par ko justies īpaši pašapmierinātai.

Heh, paldies Scandinavian un drostala par atbalstu (l)
22.03.2015 22:29 |
 
Reitings 2715
Reģ: 12.09.2012
Jādara tas, kas sniedz patiesu gandarījumu un dzīvei piešķir jēgu. Un katram ta ir kaut kas cits.
22.03.2015 22:30 |
 
Reitings 7079
Reģ: 11.10.2013
Ja tik vienkārši, tad ne mirkli nešauboties izvēlos darbu.


Tad tik uz priekšu un mācies, attīsti sevi! Visi nav vienādi. Katram savs dzīves ceļš ejams. :)
22.03.2015 22:30 |
 
Reitings 2102
Reģ: 21.02.2015
Ko es būtu gatava upurēt? Visu, izņemot savu labsajūtu, ģimeni, draugus, mīlestību, hobijus un veselību. Bez tiem nu nekur. ;-)
22.03.2015 22:32 |
 
Reitings 788
Reģ: 11.02.2012
man šķiet, ka lielajam dzīves piepildījumam man pašreiz tieši pietrūkst tā joma, kurā realizēt sevi. no tāda viedokļa -tu vari būt laimīgs cilvēks, ka šādu jomu esi atradusi, ka tev tajā nav garlaicīgi utml. bet vai es upurētu visu pārējo - nu diez vai. bet nevajag arī ieiet galējībās - fakts, ka reizi vai divas reizes nedēļās neaizej pie mammas uz tēju, neskaitās upuēšana, manuprāt. uzskatu, ka pārlieku bieža socializēšanās arī nav dzīves lielākā vērtība.
22.03.2015 22:33 |
 
Reitings 9596
Reģ: 06.03.2012
Man jau šķiet, ka tikai ceļot latiņu augstāk, var attīstīties un "pāraugt" sevi tādu, kāda esi šodien. Gribi teikt, ka visi, kas mācās labās augstskolās un iegūst doktora grādu ir vientuļi un depresīvi? Protams, studēt universitātē ārzemēs un paralēli strādāt, lai pelnītu iztiku in grūti, taču nav neiespējami. Vai tev to vajag ir jāizlemj tev pašai. Bet man šis izklausās interesanti :)
22.03.2015 22:35 |
 
Reitings 39
Reģ: 04.01.2015
Laime ir kategorija, kuru neuzskatu par realizējamu manā dzīvē.

fakts, ka reizi vai divas reizes nedēļās neaizej pie mammas uz tēju, neskaitās upuēšana, manuprāt.

Māti es redzu aptuveni reizi 1,3 gados.
22.03.2015 22:36 |
 
10 gadi
Reitings 4942
Reģ: 18.10.2009
tieši autores izvēli- nu nē, paldies!!!
Viss ir labs, kas ar mēru.
1,5gadu vairāk mazliet pievērsos karjerai un pa to laiku bērns tā izauga. Tas nav to vērts. Un arī pazaudēt sevi, nu nezinu, tad laikam jābūt 100% karjeristei.
22.03.2015 22:36 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits