Man vecmāmiņa ir kādreiz stāstījusi, kā bija senākos laikos, kad vēl garus brunčus nēsāja, linu kreklus, un, kad bija mēnešreize, tāpat tecēja pa kājām, asinis apkalta un krita nost. Pati arī biju nedaudz šokā. Vai arī lika biksēs vates piku, kas ne vienmēr bija ērti, un tā vate varēja izkrist laukā, bet kādreiz jau izmantoja, to, kas bija pieejams. Labi, ka tagad ir ieliktnīši, kas ir ērti un uzsūc visu. Tās meitenes, nezinu, ar kādu domu viņas tā dara.
Ap to manu grāva malu
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisit, zelta šķēres,
Pucè manas grāva malas.
Man ir nelaaga aizdoma par ko ir shiis latvju dainas.
patiesībā man viena pasniedzēja reiz stāstīja, ka vairums latviešu tautasdziesmu esot... nerātnas