Vai, mīļā! Kā es Tevi saprotu! Šī ir mana lielākā vājība...
Varu ieteikt dažas lietas ko man ieteica dietologs (palīdzēja!) kad es gandrīz raudādama stāstīju, ka nevaru atturēties no saldumiem.
1) Saldējums. Ēd saldējumu cik prasās, bet 1:2 kopā ar augļiem (vienalga kādiem). Piemēram, ja apēd 200g saldējumu, tad kopā ar 400g svaigiem augļiem - ēd cik gribi, bet mēģini nepārēsties.
2) Līdzīgs kā pirmais - ja apēd ko neveselīgu tad uzreiz kopā ar svaigiem augļiem. Apēd kūciņu, uzreiz ābolu vai divus pa virsu. Ar neveselīgajiem sāļajiem ēdieniem tas pats, bet ar svaigiem dārzeņiem (ar sāļajiem man gan nav problēmu).
3) Ja ir kaut kas, kas NENORMĀLI prasās (man bija piena šokolāde) taisi šokolādes "atslodzes dienas" 2 vai 3 dienas ēd to piena šokolādi cik vien gribi, vispār neierobežo. Tās 2 vai 3 dienas bez šokolādes ēd tik svaigus dārzeņus un augļus, ja gribās gaļu (bet labāk nē) - bez nekādām garšvielām tvaicētu vai vārītu. Pēc tām atslodzes dienām nekādus saldumus nākamās 5 (vismaz).
Par 3. punktu - doma tāda, ka tā dari tik dienas kamēr vairs neprasās (man bija 2 pilnas). Tici vai nē - es tajā nedēļā nokritos svarā! Bet svarīgi ēst viena veida saldumus, ja piena šokolādi tad tikai to. Ja gumijas končas tad tikai tās. Ja specifisku bulciņu/kūciņu tad tikai un vienīgi to (cita veida konditoriju nē). Ed tieši to ko visvairāk kārojās. Es nemaz nezinu cik daudz šokolādes tāfeles apēdu - nemaz sevi neierobežoju. Pēc tam tiešām ilgi vairs šokolādi nekārojās un superīga ir tā sajūta tās 2/3 dienas, kad vari ēst bez sirdsapziņas pārmetumiem. Daudz ko ļoti ietekmē vainas sajūta, kas vijās ar vēlmi sevi pažēlot.
Veiksmi!