Apsamniekosana

Apsaimniekošanā var būt arī atkritumu izvedējs.. :D Bet tad jau to varētu just, tā domāju ;) :D

Bet nu par tēmu kopumā es pilnīgi nesmejos, nesaskatu neko sliktu šajās profesijās. Ja vien darbu izdara akurāti un godīgi, par jebkuru darbiņu var lepoties. Labāk tāds sētnieks kā Miss Joker piemērā, nekā "nagu maucējs", bet, redzies, uzņēmējs...

Manējais arī strādā apsaimniekošanas uzņēmumā kā struktūrvienības vadītājs. Atnākot mājās par darbu nerunā, jo darbā ir daudz jārunā un bieži vien iedzīvotāji viņu izved no pacietības, ka es labāk neuzmācos ar jautājumiem. Ja gribēs, tad pats izstāstīs. :)

Mr.Penguin, bet tu vismaz zini, kur viņš stradā. Nez, man darba vieta ir viens no pirmajiem jautājumiem, ko noskaidroju, jo tā var daudz ko pastāstīt par cilvēku (kādas intereses, cik daudz laika var veltīt ģimenei etc.)

Tās kas smejas par to ka cilvēks nekas nav jo lūk ir sētnieks. . Tas pats sētnieks kas ir mūsu mājai ir ļoti labs cilvēks, tas ir pirmais ar ko jāsāk. Par to ka viņi varbūt nepelna daudz, man ar mazliet smiekli sanāca jo mūsu mājas sētniekam pieder pašam savs apbedīšanas uzņēmums :D
Tā kā jā, nevajag vērtēt cilvēkus pēc cepures ar :D

nu pat ja jauns cilvēks ir sētnieks, es viņu uzreiz nenorakstītu neatkarīgi vai strādā kādā pļavnieku mājā vai jaunceltnē, atkarīgs no tā vai viņš plāno ko darīt tālāk, vai visu mūžu būt sētnieks

Lai cik jautra diskusija, rodas jautājums - ja puisis izrādīsies sētnieks, tu viņu pametīsi? Puķes un dāvanas liekas svarīgākas par pašu cilvēku.

Ja vīrietis būtu sētnieks, tu nebūtu to pamanījusi pēc viņa darbalaika? Nu, tas nebūtu standarta darbalaiks 9-17, bet agri no rītiem utt.

Es pilnīgi saprotu cilvēkus, kas negrib runāt par savu darbu, jo jebkurš darbs, lai cik smuks būtu amata nosaukums uz vizītkartes, mēdz izvest no pacietības. Un ja man darbā ir bijusi besīga, nogurdinoša diena, es noteikti negribētu runāt par to ar citiem, it īpaši svešiem (jo, kā noprotu, tikko tik sākat tikties) cilvēkiem.

Bet par to interesi - tipa, nedod Dievs, ka pusis sētnieks - , man drīzāk gribas pajautāt, cik augstu par karjeras kāpnēm pati autore ir uzrāpusies, ja domas par tik zemiem radījumiem uzdzen stresiņu. Un vai meiča, kas kaut kādā ņujorkerā lupatas krāmē, skaitās krutāka par čali, kas ziemā sniegu rok vai miskastes iztukšo.

Es pilnīgi saprotu cilvēkus, kas negrib runāt par savu darbu, jo jebkurš darbs, lai cik smuks būtu amata nosaukums uz vizītkartes, mēdz izvest no pacietības.

Nevajag jau runāt par to, ko darbā ir darījis. Bet zināt to, kur tava otrā pusīte strādā un ko tur aptuveni dara būtu tikai normāli.

Nevajag jau runāt par to, ko darbā ir darījis. Bet zināt to, kur tava otrā pusīte strādā un ko tur aptuveni dara būtu tikai normāli.

Es kaut kā pieņēmu, ka viņi tikai tagad sāk tikties, nevis skaitās viens otram "pusītes". Protams, attiecībās partneriem būtu jāzina par otra cilvēka nodarbošanos, tas ir skaidrs. Bet tikai sākot tikties un, jā, tas reizēm nozīmē pirmos pāris mēnešus, nevis pāris dienas, ir pilnīgi saprotams, ka cilvēks negrib runāt par darbu. Mans draugs strādā ļoti nogurdinošu darbu un vēl tagad man reizēm jāvelk no viņa ārā fakti par viņa darba specifiku, jo viņam vienkārši nepatīk domāt par to pēc darba laika beigām.

Pirms kāda laika iepazinos ar vienu vīrieti, sarunas nonāca līdz darbam. Jautāju,par ko viņš strādā, viņš man atbildēja,ka Rimī loģistikas daļā. Vēlāk gan kā izrādījās, ka viņš vienkārši ir gruščiks :D

To parasti sauc par pārvaldnieku. Vistizlākāis uzdevums, kas viņam ir jāveic, ir piedzīt īres maksu no tiem, kuri nemaksā.

Kanalizācijas tīra, atkritumus izved..

lūdzu..

http://www.housemanager.lv/jaunumi/apsaimniekotaja-pienakumi/

Uzdevu jautājumu, jo māca ziņkārība.. Nav jau man jātaisnojas vai pamestu sētnieku vai nē. Bet ja interesē tad jā, pamestu..man ir citi dzīves mērķi un vīzija par savu dzīvi. un laimīga esmu arī viena. :)

Vienkarsinav, nu un atļāvies neturpināt attiecības ar grušķiky? Skaties, tūlīt klups pareizās cosmo meičas,Tev virsū. :D

To, ka negrib par darbu runāt, tas ir normāli, saprotami, bet vismaz otrajam cilvēkam varētu pateikt, kāds tad amats ir. Es arī domāju, ka kauns teikt. Lai dāvinātu ziedus, nevajag pelnīt tūkstošus. Uzdāvina ziedus- nepaēd vakariņas.

Neesi aizdomàjusies, ka ari setnieks ir darbs un tas var būt pagaidu darbs, lai sasnjegtu kkādu mērķi. Tas tā par to, ka rakstīji sētnieki tevi neinteresē. Ja viņs tiešām būtu sētnieks, tad pateiksi pienāc pēc kādiem pāris gadiem, kad jau būsi sasniedzis savus mērķus un būsi savas firmas vadītājs un brauksi ar jaunāko mersi.
Jā, pastāv iespēja, ka viņam nav nekādu nākotnes plānu un mērķu.
Interesanti, ka tevi interesē viņa darbs un cik viņš pelna, nevis kā cilvēks un vai viņam ir mèrķi un tàlàki plāni dzīvei. Kad viņš tos taisās īstenot. Vot tad ja sāc just, ka tā ir tikai runāšana un nekas no iecerētā netiek īstenots, tad ir vērts domàt vai tàdu man vajag blakus.
Ja gribas naudas maisu, jau gatavu variantu, kurš sasniedzis jau visu, jāmeklē tàdās vietās kur tie apgrozās.:-P

Izlasiju tavu komentu par klupšanu virsū. Nu nē, uzrakstiju to, lai paskaties uz to visu ari no tāda skatu punkta. Un ko tu īsti meklè? Jo visu var sasniegt kopā, ja ir vēlme darīt un ir mērķi.

Protams, Tev ir tiesības zināt ar ko tiecies, kādas ir šī cilvēka intereses un darbs. Bet būtu jauki, ja tu puisim izstāstītu savu nostāju. Viņam ir tiesības pieņemt lēmumu - gribēt būt kopā ar tādu cilvēku vai nē. Jo, cilvēka darbu ar ko viņš pelna maizi vērtēt agstāk par šī paša cilvēka raksturu, persoonību nav nekāda cienījamā īpašība.
Šādā stilā turpinot Tev būs ļoti grūti izveidot laimīgas attiecības. Tomēr, vēlu veiksmi meklējumos.

Stellaglmr, es gadiem esmu dzīvojusi viena un man nekas nekait, esmu laimīga un priecīga, izklaidējos,aizbraucu ceļojumos utt. Neteikšu,ka alkstu pēc attiecībām tikai tāpēc ka tā dzīvē pieņemts un iekārtots, vēlos blakus līdzvērtīgu cilvēku, kurš mani iedvesmo vēl vairāk sasniegt un darīt.:)Tāpēc mani interesē ar ko otrs cilvēks nodarbojas...un ja nesaka atklāti, bet izvairās tur rodas aizdomas. Un nē,man nevajag nekādus naudas maisus. :D Drīzāk sveros uz to pusi,ka man nevienu nevajag vispār, pārāk esmu pieradusi pie brīvības un neatkarības it visās lietās.

Paldies par viedoklīem, aizgāja gan tā saruna kkur citā virzienā beigās,bet nu labi.. :)