Uzskatu, ka naudas nekad nevar būt par daudz. Liktos mierā tikai tad, kad man būtu 10+ īpašumu (izīrēšanai), kas nodrošinātu gan nākotni, gan dzīvesvietu bērniem. Man pašai paveicies ar to, ka vecāki atstājuši gan dzīvokli pilsētā, gan zemes gabalu īsa brauciena attālumā no Rīgas, līdz ar to manas galvenās raizes ir tagad pašai uz savu galvu burties cauri dzīvei un nodrošināt pasīvos ienākumus gan sev vecumdienām, gan bērniem, kā arī, protams, lai nodrošinātu vecākus, ja nu kas. Pagaidām viņiem par ienākumiem nav jāsūdzās, bet zinu, ka pienāks diena, kad man būs jārūpējas par viņiem, nevis otrādi. Gribu, lai bērni iet labā skolā, apmeklē dažādus pulciņus, lai varam kopā aktīvi ceļot, vienkārši lai nav jāuztraucas par naudas lietām un var koncentrēties uz pilnvērtīgu, bezrūpīgu dzīvošanu. Līdz ar to nakamie 10-20 gadi paies smagi strādājot un gudri ieguldot naudu, jo kam man tā nauda kontā? To iztērēt var vienmēr, taču ieguldīt gudri, lai nauda nestu naudu jau ir jāprot, plus jābūt lielai pacietībai krāt, domāt kā maksimāli vērtīgi savus līdzekļus ieguldīt utml.
Nu kaut kā tā.... agrāk dzīvoju momentam. Visu ko pelnīju, to arī tērēju, bet kaut kādā brīdī sapratu, ka ir jāpadomā arī par nākotni. Jā, tagad var paļauties uz tēti, mammu (un esmu ļoti pateicīga, ka tā), bet kaut kādā brīdī tā vairs nebūs, un ne tikai man būs jāpaļaujas uz sevi, bet jādod gan vecākiem, gan arī bērnos "jāiegulda". Tieši tādēļ uzskatu, ka naudas nekad nav par daudz un pienāk dzīvē brīdis, kad ir jādomā kā naudai likt "ražot" vēl vairāk naudas. Ne vienmēr tik ar algotu darbu to var sasniegt, diemžēl.
1368
