Privātā dzīve un darbs.

izdzēs draugiem.lv profilu un dzīve kļūs vieglāka.

Tā, ka pēc kaut kādiem statusiem sociālajos portālos kāds kaut ko jautātu, reti ir bijis. Kopsummā gan darbā ar kolēģēm savā nodaļā reizēm šādas tādas privātās dzīes lietas apspriežam - ar kādu vairāk, ar kādu mazāk. Bet tas, iespējams, tapēc, ka padaudz gadus kopā strādāts un ir tāda draudzīga atmosfēra.

Man FB ir daudz koleegju, pati neaicinu, bet neapstiprinat nevaru, padomaas, ka iedomiga, it sevishki prieksnieciba. Divas koleges zina loti daudz, bet ari es zinu loti daudz par vinju privato dzivi. Vinas ir kas vairak par koleegjeem. Tie parejie neko tik jeelu nejautaa.

Principā reāliem cilvēkiem stāstu visu ko grib zināt , man nav ko slēpt un nav kompleksu šai sakarā.

Es laikam atbildētu, ja man jautāju, taču neko daudz nestāstītu. Konkrēta atbilde- konkrēts jautājums. Esmu diezgan atvērta, ar to man nav problēmu, kā arī nesaskatu nekādu lielu bēdu tajā, ja kolēģi zinās, ka man ir draugs.
Man atkal bišku bēdu sagādā tas, ka kolektīvā dikti daudz tiek rīkoti dažādi ārpus darba pasākumi, tāds kā "brīvprātīgais piespiedu" variants. Kolēģi ir jauki, sirsnīgi cilvēki, tomēr tie ir tikai kolēģi, kurus ārpus darba laika es pārāk satikt nevēlos- man ir savi draugi, ģimene un puisis. Piemēram, es labprātāk brīvdienās ar prāmi aizbrauktu kopā ar draugu nekā ar baru kolēģu. Ja šāds pasākums ir 1-2 reizes gadā, ok, bet biežāk- nē, nē. Nelaime, ka viņi šādus pasākumus plāno bieži. :D Un tad man rodas jautājums- visām savas ģimenes un bērni apnikuši vai savu draugu nav? :D