Pašai tikt galā ar skumjām

*moka

Parasti nestātu nevienam savu sāpi, jo zinu ka patiesībā nevienam tas neinteresē. Reizēm izraudos un paliek vieglāk. Reizēm parunāju ar mammu.

Vētrasputns - šobrīd esmu uz tā punkta ka mājās nevar sēdēt četrās sienās , iešu strādāt savu sezonas darbu .Jau no otradienas šīs. Ieblieza tas ka ārsts uzlika veto . Bet nu pamazām , pamazām tikšu galā , vismaz beidzās sevis vainošana ,ārstu vainošana , jatiek galā ar zaudējumu ....Tagad būs darbs , vismaz tad savādāk...Pilnmēness bija .Vispār jūdzos nost , sēdēju cālī.lv

Man tuva ir krievu val muzika, varu klausīties un klausīties ,,,,

apmēram ko šadu -

https://www.youtube.com/watch?v=B3c8otqUT-I

https://www.youtube.com/watch?v=q-ZFbmWG05k
https://www.youtube.com/watch?v=T4JeTFUM1j4

Visu paturu sevī. Vienkarši izciešu to visu. Cenšos vēl ieslēgt melno humoru a la "saņemies lupata un nepadodies":)

Jackie-dakteri jau saka,ka tas nav iisti veseliigi.Labaak tad ir aiziet uz mezu un "runaat ar kokiem".Taa saka,ka veseliigaak ir noteikti to izrunaat,izkliegt pat.Dabuut peec iespeejas aatraak aaraa no "muusu sisteemas".

man tā īsti līdz galam nekad nepāriet.

Parasti nevienam nestāstu, paturu sevī. Vai nu nemāku stāstīt vai nu manas problēmas citiem neliekas problēmas, bet ir sajūta, ka mani nedzird. Paklausās un pēc brīža sāk runāt par savām lietām. Tas labākajā gadījumā, sliktākajā vēl noliek, ka es pati pie visa vainīga un vispār nejēga, ka netieku ar sevi galā.

Emmanuelle, zinu, zinu, ka tas nav labi. Bet, ja cilvēks pēc būtības tāds ir, grūti mainīties. Man ik pa laikam notiek tādi kā lūzumi, vnk var sākties histērija, kad tas viss, kas sakrājies nāk ārā.. pavisam nesen viens bija..pati nošokējos par sevi..:D pēc tam paliek vieglāk..vienkārši šeit atkal pie vainas mana lepnība un ego, man ir ļoti grūti un nepatīkami kādam atzīt, ka man ir slikti/grūti, neciešu vājumu sevī un citos..:-/
Bet, protams, ka ir jāattīstās un jāmainās, jabūt gudrākam, jāpārmāca un jāstrādā ar sevi..jo tāda jau arī ir šis dzīves jēga:)

bet tā stāstīt es stāstu - es nejūtos vainīga, nejūtos, ka kādam kaut ko "uzgrūžu". bet nu tas reti kad palīdz, tā kā laikam maza jēga vispār muti virināt :D

Nikola-taisniiba noteikti kaut kur tajaa ir ,un tiesi taapeec es biezi saku viiram-luudzu izliecies,ka klausies manii...:-DVins zin,ka man noteikti vajag to izrunaat,kas nospiez... pacietiigi klausaas!Es veel vienmeer piemetinu-tikai luudzu neatbildi.

Nestāstu par savu sāpi nevienam. Man drīzāk ir mode dusmoties, bet nekad neesmu nevienam draugam par kaut ko žēlojusies un gaudusies. Tas man liekas ļoti privāti, pat lieku. Nepatiktu, ja tad, kad jau esmu tikusi ar sevi galā, kāds vēl par to man atgādinātu, jautātu - nu kā tu tagad jūties utt.

t.i. - pat lieki.

Tony man patīk Tevis ieliktās dziesmas. Bieži vien krievu dziesmas klausos, kad tieši nav garastāvokļa, bet vispār arī patīk.
Šo var klausīties, kad mīlas bēdas XD https://www.youtube.com/watch?v=plK6sjgti9M

Jā , kad paliek riktīgi skumji klausos kaut ko no krieviem tādā garā .

Bieži arī jaunākās dziesmas iet pie sirds .

Ja godīgi, tad nav tāda noteikta veida kā to izbeigt. Vienā dienā vienkārši pamosties un viss ir kārtībā, pat bez konkrēta iemesla.. Tāds kā klikšķis. Dzīvē vajadzīgi arī sāpīgie periodi

Cenšos nevienam nestastit. Draudzenes var apmest kažoku uz otru pusi un sev izdevīgā brīdī to informācīju izmantot kā ieroci pret tevi pašu.