Šajā gadījumā pieņemu, ka ģimenē tā runā...
Mans vīrs, kad bija pavisam maziņš, savulaik pārnāca no bērnudārza mājās ar pāris sulīgiem epitetiem. Kad ģimenē to sadzirdēja, tēvs ar māti mierīgi apsēdās un visu izrunāja, paskaidroja, ka šādus vārdus lietot nedrīkst un nav pieklājīgi utt. Pēc tam tēvs vēl nedaudz atsevišķi ar dēlu parunājās. Lūk, šādi rīkojas, ja bērns nagrābstās šādus vārdus no citurienes. Bet, ja no ģimenes - tad visbiežākā reakcija ir ignors vai publisks sašutums, bet drīzāk tāds teatrāls, jo vecaki uztraucas tikai par to, ko padomās apkārtējie, nevis to, ka pašos pamatos bērnam nedrīkst šādi izrunāties ne pret vienu - ne mājās, ne sabiedriskās vietās.