ko ar sevi darīt?!

193

Reģ: 29.01.2009

Sveikas!
Dažkārt šķiet, ka man tiešām vajag psihologu, bet varbūt te ir kāda ar dotībām un var manu prātu iegrozīt pareizajā virzienā... Dzīvoju viena jau vairākus gadus, esmu apmierināta, ir ērti utt. Aizbraucot pie ģimenes ciemos, pēc pāris dienām gribu atpakaļ uz savu dzīvokli, gribu būt viena. Liekas, ka visi traucē, krīt uz nerviem. Tajā pašā laikā bez cilvēkiem galīgi arī nevaru, patīk iet izklaidēies, daudz eju "cilvēkos" , tāpat arī darbā visu laiku ir dažādi cilvēki. Pēdējā laikā vienīgi izteikti parādās vēlme iepriecināt sevi ar saldumiem, domāju, ka vakarā gribu kūku nopirkt un kādu vīnu, paskatīties filmas vienatnē. Šobrīd šaubas rada puisis, kurš nejauši ienācis manā dzīvē, ļoti foršs cilvēks - rūpējas, iepriecina ar visādiem sīkumiņiem, vienmēŗ par visu padomā, lai man būtu labi, mums ir lielisks kontakts, bet atkal fiziski nejūtu nekādu interesi par viņu... Viņš atkal uzreiz visu ļoti nopietni uztver un man gribas kārtējo reizi bēgt prom...tajā pašā laikā ir bail palikt vienai pavisam. aaaiii, tāda liela putra galvā. :( Kas un kā an var līdzēt - nezinu.

06.03.2015 14:51 |

Ellicia

812

Reģ: 25.09.2013

Dzīvo tieši tā, kā tev ir komfortabli. Ja esi vairāk vienpate, tad pavadi laiku vienatnē. Nekas nosodāms vai briesmīgs tas nav! Savu "cilvēku devu" saņem tad un tā, kad un kā esi gatava. Satiec cilvēkus ik pa laikam - tā, lai ir pietiekami, bet lai nav par daudz. Un, ja pie puiša nevelk, tad varbūt gluži vienkārši nav īstais? Tas arī nav nekas šaušalīgs, jo īsto vienmēr vēl paspēsi atrast! :)

06.03.2015 14:55 |

KAĶIS

5119

Reģ: 29.01.2009

Ja puisis Tevi nesaista kā vīrietis, tad liec to viņam manīt.. Nu tā, tīri vēlams. Jo tad arī attiecības neizveidosies, varat būt vienkārši draugi.
Bet par pārējo tēmu - bet tas taču ir normāli! Es arī nereti izvēlos palikt viena, man patīk! Tas taču ir skaisti, ja pašai ir labi un patīkami ar tuvāko cilvēku pasaulē - sevi. Īpaši, ja darbā un tusiņos sastopi gana daudz cilvēku, tad nu vispār. Cilvēkam nav 90% no apzinātās dzīves jāpavada ar citiem.

06.03.2015 14:57 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Viņš atkal uzreiz visu ļoti nopietni uztver un man gribas kārtējo reizi bēgt prom..

Intuīcija saka priekšā ātrāk nekā parādās izkristalizējusies doma.. vismaz man tā bija. Ar laiku es sapratu, ka jaukajam puisim ir tādas rakstura īpatnības, kuras it kā nav sliktas, bet mani neuzrunā :) Sākumā viņš vienkāši intuitīvi atgrūda.. :)

06.03.2015 15:01 |

mandarinciks

113

Reģ: 26.02.2013

Ja jūti, ka fiziskas pievilkšanās nav, tad nav, ar laiku diez vai uzradīsies tik spēcīga, cik gribētos.
Esmu bijusi ļoti līdzīgā situācijā, tā novilku mēnesi, līdz sapratu, ka, neskatoties uz visām foršajām īpašībām un maniem centieniem pieņemt fiziskās pievilkšanās neesamību, tāpat normālas attiecības nevar attīstīties. Tur ir jābūt abpusējam fīlingam, lai attiecības strādātu, ilgstoši viens nevar to vezumu vilkt.

06.03.2015 15:04 |