Sveikas!
Dažkārt šķiet, ka man tiešām vajag psihologu, bet varbūt te ir kāda ar dotībām un var manu prātu iegrozīt pareizajā virzienā... Dzīvoju viena jau vairākus gadus, esmu apmierināta, ir ērti utt. Aizbraucot pie ģimenes ciemos, pēc pāris dienām gribu atpakaļ uz savu dzīvokli, gribu būt viena. Liekas, ka visi traucē, krīt uz nerviem. Tajā pašā laikā bez cilvēkiem galīgi arī nevaru, patīk iet izklaidēies, daudz eju "cilvēkos" , tāpat arī darbā visu laiku ir dažādi cilvēki. Pēdējā laikā vienīgi izteikti parādās vēlme iepriecināt sevi ar saldumiem, domāju, ka vakarā gribu kūku nopirkt un kādu vīnu, paskatīties filmas vienatnē. Šobrīd šaubas rada puisis, kurš nejauši ienācis manā dzīvē, ļoti foršs cilvēks - rūpējas, iepriecina ar visādiem sīkumiņiem, vienmēŗ par visu padomā, lai man būtu labi, mums ir lielisks kontakts, bet atkal fiziski nejūtu nekādu interesi par viņu... Viņš atkal uzreiz visu ļoti nopietni uztver un man gribas kārtējo reizi bēgt prom...tajā pašā laikā ir bail palikt vienai pavisam. aaaiii, tāda liela putra galvā. :( Kas un kā an var līdzēt - nezinu.
193
