Protams, nē, nevienam nevajag palikt vienam visu atlikušo dzīvi. Es runāju par to, ka, ja esi viens/a ilgu laiku, arī būsi pieradis vairāk domāt tikai par sevi, rēķināties ar sevi, tāpat ikdienas paradumi... Brīvdienās, teiksim, gribēsi ilgāk pagulēt, bet tavs vīrietis ir cīrulis, kas jau agri rosās, svētkos gribēsi būt pie saviem vecākiem, bet arī drauga vecāki aicinās ciemos utt. Bet nu, protams, visu var izrunāt, apvienot un izplānot, ja vien tas cilvēks kaut ko nozīmē un dažkārt pārkāpt sev pāri.