Nu, labrīt, māmiņas! ;-)
Arī es esmu sagaidījusi savu mazuli.
14.08. (14 - mans dzimšanas dienas datums, tikai mēnesi vēlāk), plkst 14:20.
54cm, 3kg 720g
__
Kā viss notika?
pirmdien (šodien) bija paredzēts jau nākt uz ierosināšanu, ko es ļoti negribēju, jo beigās jau paļāvos, ka ieņēmām taču 13 datumā, tad ko tur būtu satraukties, ja ārsti pēc konveijera metodes ieliek termiņu 3.augustā.
Nu, tad līdz pirmdienai nedzīvoju un naktī no sestdienas uz svētdienu (13./14. augusts) ap 1 sāku just kontrakcijas. Sākumā bija ik pēc 10min, tad iegāju vannā, kad izgāju, jau ik pēc 6min, drīz vien ik pēc 5min... modināju vīru, teicu, ka jābrauc uz slimnīcu. Slimnīcā bijām ap 5, bet atvērums bija baigi minimāls. Dežūrārste baigi pukstēja jau no pirmā brīža, kad parādījāmies un tagad, kad ieraudzīja, ka vēl tikai pats sākums dzemdībām un mierīgi varējām būt mājās pāris h, uzvilkās vēl vairāk. Es gandrīz ar asarām acīs pajautāju, ko mums tagad darīt un ko es viņai izdarīju, ka viņa dusmojas jau no pirmā brīža, kad ieraudzīja - viņa momentā atplauka, kļuva laipna un ierādīja mums palātu.
Ap 8 gāju pārbaudīties vēlreiz, līdz tam kontrakcijas jau bija kļuvušas ļoti sāpīgas un nepatīkamas, katrreiz ļoti centos saglabāt mieru, dziļi elpojot. Bet tik un tā - tikai 3cm.
Pēc tam, smilkstot, ejot karstā dušā, vāļājoties pa grīdu un visādi elpojot, mocījos vēl līdz 11, kad pārdūra ūdeņus. Atvērums bija palielinājies tikai līdz 4cm. Kad ūdeņi bija pārdurti, vīram teicu, ka atceļu savu apņemšanos dzemdēt bez EA.
Pirms 13:00 dabūju savu devu, kādu stundiņu pagulēju, jo biju jau nogurusi no negulētās nakts, pamodos no sajūtas, ka ļoti gribas uz tualeti. Izrādās, tā sajūta bija sākums manam izspiešanas procesam. Pārbaudīja atvērumu, konstatēja, ka viss sācies un burtiski 20minūtēs izspiedu savu bēbi.
Jāsaka, ka izspiešanas process bija bauda. Ja ne orgasms, tad eiforiska sajūta noteikti.
Kontrakcijas gan ir kaut kas baiss. Bet noteikti nejūtos tā, ka nekad vairs nedzemdēšu.
Tagad skatos un klausos, kā maziņā miegā murkšķina, nesaprotu, kā no mums abiem kkas tik mīļš varēja izveidoties 9 mēnešos un baudu gulēšanu uz vēdera.
__
Par vīra klātbūtni dzemdību procesā -
Es bez viņa nebūtu gribējusi būt ne minūti. Viņš atbalstīja mani no pirmās līdz pēdējai minūtei. Viņa klātbūtne radīja milzu drošības sajūtu.
Kontrakciju laikā masēja man muguru, atbalstīja, mēģināja uzjautrināt, elpoja ar mani. Izspiešanas laikā padeva ūdeni, turēja man galvu... un gluži vienkārši - radīja sajūtu, ka abi ejam kopā cauri vienam procesam.
Biju iztēlojusies, ka raudāšu, kad uzliks mazuli uz vēdera, bet tas, kurš apraudājās tajā visā - bija viņš.
Vakar vakarā aizskrēja mājās pabarot sunīšus un atveda man gardumus un pa ceļam saplūktas pēdējās šī gada magonītes. (l)
208
