Grūtnieču BEZTĒMA

Es negribu biedēt, un ceru, ka Tu to tā neuztversi.
Man ietekmēja, es tās 2 nedēļas(41.,42.) staigājot, jutu iekšēji, ka negribu vairs staigāt. (nejau grūtnieces untumi, bet vnk jutu)
Man bija zināms bērna ieņemšanas laiks, sakrita ar usg paredzamo, cikls īss, augļūdeņu pietika, bebis jutās labi, ar orgāniem viss ok, pārnēsāšanas pazīmju neesot bijis.
Aizgāju uz ierosināšanu dienu ātrāk, man gan neizdevās pašai dzemdēt, jo pēc 10cm nekas tālāk nevērās vaļā, bebis negāja cauri iegurnim.
Beigās, tomēr, bija zaļi augļūdeņi, uzreiz meitu aizveda prom uz analīzēm. Pēc dzemdību pediatres vārdiem, man bebis ir ar pārnēsātības pazīmēm- āda ne tikai sausa bet tāda zvīņaina, bērnam stress, galvaskausa kauli bija jau diezgan cieti(tāpēc arī
dabīgi, iespējams, nevarēju izspiest), nieres pārbaudīja, vēl kaut kas, ko vairs neatceros, jo beigās jau meitiņai viss kārtībā, bet tajā brīdī man šitas viss likās pasaules gals, + man krūti neņēma, konstanti sevi vainoju pie katras reizes, kad meitiņai kaut kas
notika.

exDelicious,
Noteikti nākamā nedēļa tevi ienesīs pozitīvākā gultnē, un satiksieties ar savu puiku!:)
es novēlu tevis izsapņotas dzemdības, lai viegli un ātri :)

Eh, kā. (t)
Bet tagad taču tas nekādas sekas nav atstājis un viss ok? ;-)
Man arī ir sajūta, ka negribu vairs staigāt. Bet tādēļ, ka jūtos nogurusi no gaidīšanas un pilnībā pazaudējusi to gaidīšanas prieku un eiforisko satraukumu. Mazuļa paša dēļ tādu sajūtu nav, jo prātā sēž doma par to, ko vīrs teica jau pašā sākumā - ka būs 13.augustā (jo mēs skaidri zinam, ka ieņēmām 12. vai 13. novembrī (ar to mērķtiecīgi nodarbojoties šajos datumos, kas manā kalendāriņā rādījās auglīgākās dienas:-D ). Tad nu viņš man visu laiku šausminājās par to, kā var paredzēt 3.augustu un kāda loģika rēķināt no mēnešreižu pirmās dienas. Tad, kad mums pacēla uz 1.augustu, viņš savos aprēķinos pārmetās uz 08.08.16, jo smuks datums. Tagad atkal tas 13. stāv prātā, jo nekas cits neatliek kā cerēt. Un vīrs dusmīgs uz dakteriem, kas man sagrozījuši prātu par augusta sākumu. :-D
Bet, nu... es gaidu ar visu sirdi un dvēseli jau vismaz 3 nedēļas. Un es ļoti, ļoti ceru, ka šodien/šonakt/rīt būs (t)

exDellicious, lai Tevi nedaudz nomierinātu pastāstīšu, ka es arī pārstaigāju(8dienas) un man bērniņš piedzima pat vēl nedaudz ar balto ziedi klāts. Nebija pat mazāko pārnēsāšanas pazīmju un augļūdeņi dzidri. Ārsti nevar precīzi noteikti, kad bērniņš ir ieņemts, līdz ar to, ja paši zināt datumu, tad vēl jo labāk. Mēs nezinājām datumu un man kādā 8.mēnesī pateica, ka bērns būs liels, tad nu es vispār stresā dzīvoju to nedēļu, gatavojos jau ierosināšanai, bet svētdienas vakarā dzemdības sākās pašas un pirmdienas rītā meita bija klāt. Liela gan, 4kg, bet iztiku bez plīsumiem. Līdzīgs stāsts bija vienai draudzenei,kas vairāk kā 2ned pārstaigāja, 3x viņai teica, lai iet uz ierosināšanu, bet viņa uzstājīgi atteica, jo zināja, kad bērns ieņemts un bērns piedzima pats, maziņš un ne tuvu nepārnēsāts. :-)

Apsveicu meitenes ar mazuļiem!(l)

Sveikas, kädu laiku neesmu te bijusi. Nu jau nedēļu esmu sieva (l) Jūtos tik laimīga!! Viss ir tik perfekti un skaisti un mūsu diena arī bija tik fantastiska un mīļa... dēliņš puncī arī dzīvojas uz nebēdu. Ko vēl varētu vēlēties. Šobrīd 32.nedēļa nu jau tik maz atlicis. Vakar sapirkām bēbja štelles : ratus 3in1, gultiņu, matraci palagu, mīksto maliņu gultai, divas segas, cepurítes dazas 56. un 62.izmēru. Divus pirmos komplektus arī vienu un otru izmēru. Autiñus, zekītes un citus sīkumus.
Kāzās visi nāca beigās klāt un vēl brīnijās kā es spēju būt tik aktīva:-D bet tas vēl nebija nekas, jo pēc kāzām vēl devāmies 4 dienu izbraucienā ārpus LV. Tagad jāmaina pase, jo vīra uzvārds un jāpērk pārējās bēbja lietas. ahhhhh:-)
Apsveicu visas, kuras sagaidījusas savus bebsterus(l)

Sveiciens visām jaunajām māmiņām! (l) Prieks par jums visām! :)
Lielais sveiciens arī Kukuruza! (l)

Sveicieni Pulvermuca un Kukuruza! :-)(l)

Paldies visām par sveicieniem un sveicieni tām kurām nesen piedzimuši mazie! (l)
Exdellicious - novēlu lai viss notiek un ir ātri un viegli! Man bija 13 dienas pārstaigātas!
Vakar tikām mājās, nakts nav gulēta, ar draugu pie katra mazākā troksnīša augšā. Tik daudz ko vēl mācīties! :)
P.s vai kāda jau no dzimšanas izmanto to guļammaisu? Es nezinu ar ko naktī labāk segt - mums diezgan silta istaba. Liekam gulēt viņu vinas gultiņā, kas ir tā standarta. Viņa tik liela.. gribējām šupuliti pirkt, bet domājam ka nevajadzēs. Varbut kkad būs janoperk. Varbūt padalieties pieredzē kā naktī guldat mazos (ar kadam segām, utt) redelu gultiņās. :)
Pavisam iespèjams ka uzrakstīju visu haotiski un nesaprotami :D nēesmu vēl atguvusies :D

Shadow Seeker - varbūt ietiņ kokvilnas autiņā, lai mazulītim ir tā sajūta, ka ir apkļauts. :-)

Var pakavu aplikt apkārt ( satītu segu/pledu arī var), lai mazulītim ir sajūta kā puncī. Manam tulīt 7 mēneši un vēljoprojām apkārt stāv satītā sega. Viņam sajūtas kā manā azotē. :)

Man bail, ka apliekot kaut ko apkārt, viņa var kaut kā piestumties un aizspiest deguntiņu.. Es nezinu, es par daudz ko baigi baidos.

Kā cīnaties ar toksikozi? Es vairs nevaru, man pat spēka nav braukt līdz ārstam, lai tiktu pie zālēm. Pirmajā grūtniecībā tik uz tām dzīvojos.

Nopietni,, visām tik labas grūtniecības bez toksikozēm? Laimīgās...

Man gāja galīgi traki ar toksikozi, raudāju katru rītu un vemstījos. Bet neko dakterei pret to neprasīju, nejutu vajadzību pēc zālēm grūtniecības laikā, izņemot tiem grūtnieču vitamīniem +magniju.
Pārsvarā dzēru tēju ar ingveru, tas palīdzēja. Kad dzēru kafiju, vēl sliktāk palika.

Ai nē, ne ingvērs, ne kaut kas skābs - dzērvenes, citrons man galīgi nelīdz... Man vēl veselības problēmas pašai, man bez zālēm nekādīgi, pirmo grūtniecību tik ar tām arī izdzīvoju. Rīt jācenšās kaut kā tikt līdz ārstam. Man nav vis rīta nelabums, man caurām dienām. Guļam gultā es un mana vemjambļoda. Vēl pāris dienas atpakaļ bij ciešami, vairāk no ritiem.

Laikam būšu iztikusi ar toksikozi vieglā formā, lai gan nevar par ātru sapriecāties, jo pirmais trimestris vel nav garām. Man vairāk traucē nogurums un vēdera pūšanās. Lai ko arī apēstu uzreiz vēders kă bumbulis :-|
Un kas par garstāvokļa maiņām...uhh! Mierinu sevi, ka tā neesmu es, bet hormoni:-D

Tā tiešām ir toksikoze vai vienkārši slikta dūša?
Man slikta dūša nevienā brīdī nepārgāja, jo kuņģis tāds jutīgs un viņam nepatīk, ka viņu spiež. :D

Tā ir toksikoze, diemžēl, vienkārši slikta dūša tā nav. Man jau otrā grūtniecība, es labi zinu visu šo stāstu. Es vienmēr ar vemjambļodiņu, tahikardiju un nespēku, aukstiem sviedriem. NEzinu, kā līdz ārstam aizbrauksim, laikam ar visu to pašu vemjambļodiņu visur stumšos, labi, ka savs auto. Pirmajā gr es vienbrīd izdomāju, ka man viss puslīdz sakārojies un izlēmu doties uz Rīgu pie ārsta ar vilcienu. Labi, ka maisiņi bija līdzi, pusi ceļa novēmu tai kambūzītī starp vagoniem, zvanīju vīram, lai brauc uz Rīgu, jo mājās viena netiktu.