Nav jau teikts, ka mazu bērnu piedzemdēt būs viegli un lielu grūti. Es ļoti baidījos no dzemdībām, jo solīja lielu bērnu (4500-4700g). Kad pienāca noliktais datums un bēbis vēl tusējās pa punci, tad bailes dubultojās, jo sapratu, ka bērns būs vēl lielāks. Dzemdības sākās 40w6d, ierados dzemdību namā un man pateica, ka jau 5cm atvērums. Biju ļoti pārsteigta, jo sāpes nebija tik trakas! Pēc nepilnām 4h mans lielais bērns bija uz punča - 59cm un 4590g. Piedzemdēju bez EA (bet biju plānojusi ņemt, ja sāpēs, lai man nebūtu dzemdību trauma :-)), spēcīgas sāpes bija tikai tad, kad pārdūra ūdeņus, bet tas jau bija uz pašām beigām, neilgu laiku. Plīsumi gan bija - čurāt gāju dušā, kā ieteica kursos, tad nesāpēja tik traki ;-) Sāpīgas šuves bija kādu nedēļu, pusotru, tagad pagājis vairāk kā mēnesis un liekās, ka tālā pagātnē. Apzinos, ka manas dzemdības ir kā veiksmes stāsts, taču varbūt kādu nomierināju, ja saka, ka būs liels bērns - tagad saprotu, ka velti stresoju un baidījos!