Nu,ko.. nezinu kā, bet Robīte par visu ir lietas kursā, tad nu jā, mana meitiņa ir klāt ar svaru 2,510kg un garumā 50cm. Man jau nešķita viņa tik maziņa,ņemot vērā,ka bija priekšlaicīgas dzemdības un gr.laiks bija 34ned +1d. :)
Tad nu tā.. dzemdības kopumā bija starp vieglas un vidējas. Viss sākās atkal ar kontrakcijām kā jau iepriekš rakstīju un ap plkst.diviem tās pieauga spēcīgākas,lai gan varēju mierīgi izturēt. Novilku līdz četriem,kad mamma bija klāt, tad sāku teikt,ka vajag apskatīt atvērumu,jo ir bija jau parādījušās spēcīgas sāpes. Tad nu konstatēja 5cm atvērumu, uztaisīja klizmu, tad apmazgājos, sataisījos un braucu lejā uz dzemdību nodaļu. Viss notika diezgan ātri. Mazliet pāri 5 jau biju uz gultas, pieslēgta pie aparāta,kas klausās tonīšus bērnam un kontrakcijas biežumu un ilgumu. Tur arī sākās, līdz tam varēju visu paciest, bet tad uz kontrakcijām bērnam sirdstoņi bija dikti zemi, grozīja mani, bet nekas nemainījās . Tad man pašai sāka skābeklis trūkt un tirpt kreisā puse. Sāka jau runāt par ķeizaru, pat parakstīju dokumentus,ja nu,kas. Beeeet, tad atnāca ārste un teica,ka nē, nē, pašas mēģināsim, jo toņi uzlabojās. Tad nu tas bija pats trakākais, sākās neizturamas sāpes un uz katru kontrakciju lika spiest. Pēc pāris reizēm man lika kāpt uz "galdu", 4x ar trīs elpām un spiešanu neiznāca, tad nu 5x reizē mazā bija klāt plkst.19.24. Teikšu tā,ka grūtākais bija tās beigu sāpes, bet to jau drošvien visas,kuras ir dzemdējušas-zin! Bet kopumā es varu pateikt,ka dzemdības pirms tam iedomāties un arī dzemdību sāpes nevar, vienīgi jāpaļaujas uz sevi,jāklausa ārsti un viss būs super duper. Neviens bēbis iekšā nepaliek un mēs esam radītas,lai to darītu!:-) Paldieeees visām par sveicieniem un laba vēlējumiem kā arī paldies par to,ka turējāt īkšķus un piedomājāt!:)