Beidzot varu padalīties ar savu dzemdību stāstu :)
Pamodos svētdienas rītā ar vājām kontrakcijām, paspēju vēl puišiem izcept pankūkas brokastīs, izsaukt omi bērniem pakaļ. Kad bija 3 minūtes starp kontrakcijām gājām ar vīru uz Rdzn (man 5 minūšu attālumā, tāpēc ar auto nav jēgas čakarēties :)) Uzņemšanā par mani nošokējās un ātri aizpildīja papīrus un aiztrieca dzemdēt, jo bija jau 8cm un turpat pildot papīrus arī ūdeņi nogāja, tikai tad arī beidzot kārtīgas kontrakcijas sajutu un knapi paspēju uz galda uzkāpt, kad meita jau bija klāt - 30 minūtes pēc iestāšanās. Peciņa maza piedzima - 50cm un 3,1kg un pēc mana milzīgā otrā dēla šķiet, ka pati piedzima - izstumšana un viss bija kā atpūta pēc 2 iepriekšējām dzemdībām - labi ja 3x paspiedu un bija uz vēdera man mazais, pīkstošais kunkulis :) neviens plīsums un šuve arī beidzot nebija, tā kā atkopšanās un apsēšanās tūlīt jau vairs nebūs problēma. Trakākais atkal ir atsāpes (ja nu kāda nezina, tad dzemdes saraušanās, kas visaktīvāk notiek barojot bebi un visspēcīgākās ir tieši pēc atkārtotām dzemdībām). Ja man pēc otrā dēļa atsāpes pirmās 2 dienas šķita baisākas par pašām dzemdību sāpēm, tad pēc trešā tagad vispār gribas zemē ielīst un kaut kur iekosties tajā brīdī - tiešām trakāk un ilgāk kā dzemdībās sāp - meitu ar asarām acīs svētdien un vakar baroju. Šodien jau vairs nešķiet tik traki.
Vispār pēc šīm dzemdībām ar vīru nosmējāmies, ka tā kā šoreiz tiešām viss viegli un ātri notika, tad drīz jau būs arī ceturtais sīcis jātaisa - labi mums tā lieta sanāk un abi esam no lielām ģimenēm, tāpēc pat 3 bērni šķiet maz :)
Un vīrietis tik laimīgs, ka ir bijis klāt visu bērnu dzemdībās - tas ir brīdis, kad viņu visemocionālāko esmu redzējusi.
Un jā - nosaucām čiepu par Madaru (l)
208
