Grūtnieču BEZTĒMA

Teressa,
oi es par šo galīgi neiedomājos! re cik labi, ka uzrakstīju, uzreiz miers iestājās :)
Lugano, kāds Tev termiņš sanāk?

laa4ukinjsh
Lugano rakstiija

Esmu 11. nedēļā iesoļojusi,

helena4
Diemzeel ne vienmeer bebiitis raada dupshuku un viss var buut, ka dzimumu uzzinasi tikai, kad piedzims. :)
.
cacaō Es jau pa to gultu kaa siena guba vaaljaajos, no vienas puses uz otru. :-D:-D
Nav eerti ne taa , ne shaa. Grr.
Vakar palika tik slikta duusha, staaveeju pie izlietnes un gaidiju, kad nu "skries" viss aaraa..(t)
Ceru, ka neatsaaksies sliktaa duusha tagad gruutnieciibas peedeejaas nedeeljaas.. negribu mociities kaa saakumaa. (t)

rādīt jau pašu dibenu parādīja,bet neesot vietas lai viņš apgrieztos un varētu kājas plašāk pavērt :D es vairāk uztraucos nevis par dzimumu bet par to ko ultrasonogrāfs teica :'-(

Es savu mazo vīnodziņu (draugs ir devis viņam tādu iesauku) redzēšu un turēšu rokās oktobra beigās. Tā man ātrs teica. :-)

Model, es tieši tāpat :-D It kā vēders nav dikti liels, bet tiešām grūti iekārtoties :-D Uz pašām beigām gan jau vispār nesanāks normāli iemigt dēļ nemitīgās ripināšanās pa gultu. :-D
Varbūt vakar biji apēdusi kaut ko ne tā,kas veicināja nelabo dūšu. Nav dzirdēts,ka uz beigām atgriežas nelabumi. Dzirdēts,ka dažām tas tik tāds ne pārāk foršs blakus efekts pie dzemdībām.
Sveiciens jaunākajām topošajām māmiņām! (l)

cacaō Es te palasiiju UK forumus un looti daudzas maaminjas raksta par sliktaas duushas atgriesanos peedeejaa trimestrii. :/
Jo beerns nospiez visu, taa arii ir ,ka kaapj viss atpakalj. Sodien vienubriid ar itkaa palika slikti, bet aatri paargaja. Tagad paediishu vakarinjas, redzees kaa buus, nedriikst eest daudz. (t):-D:-D

Brīžiem neticās, kā laiks skrien! Man rīt 36 nedēļas, 37.iesāksies! (l) Par to gulēšanu un naktīm.... Nu jā, ir tā, ka miegs man labs, taču ļoti smagi gulēt! Ļoti grūti apgriezties uz otriem sāniem, jo smags puncis! Sāni tā noguļās, ka sāp.
Mazā ļoti aktīva, spārdās ļoti spēcīgi brīžiem, tad jūtu, ka vietas jau maz. Arī mēdz bieži izspiesties vienā vēdera pusē kā kalniņš :-) Ļoti bieži žagojas.
Svētdien, labā laika iespaidā, bija uznākusi iedvesma un, stenēdama izmazgāju visai mājai logus :-D, tad iztīriju zāļu skapīti, bija, nemanot, sakrājušās zāles un ziedes ar jau beigušos termiņu, pēc tam vēl māju izmazgāju. Tad nu vakarā jutu...kājas sāpēja, vēders ciets savilkās pat vienu brīdi. Vairs tā netrakošu. ;-)

Vispār es arī sāku just,ka kuņğis saspiests, un pēc ēdienreizēm ir sajūta,ka ēdiens kaklā sēž. Bet tā,ka pēkšņi paliktu slikta dūša,gan nav un cerams nebūs. Jāsāk klausīt dakteres ieteikumam ēst mazākas porcijas un biežāk.
Keita13,ah,forši, es tā nevaru sagaidīt,kad varēšu sākt savu ğenerāltīrīšanu un visu sakārtot! Tie remontdarbi mājās ļoti nomāc! Vēl nedaudz jāpaciešas.
Mana arī bieži žagojas. :-D

Čau!
oi, es ar svētdien, kad bija super mega labs laiks patrakoju.. samazgāju visas gultas veļas mazajai, baltās drēbītes, autiņus.. vobšem veļasmašīna visu dienu gāja un ārā viss tik skaisti izžuva.. viss smaržīgs.. pat paspēju iesprukt savā puķu dobē, uzrušināt, sagrābu lapas vienā mazā sētas stūrī, vakarā vēl vakariņas, šašliks utt... vakarā jutos kā nezin ko būtu darījusi, a nākamajā dienā tā ciskas un dipsis sāpēja :D
Vakar arī pus dienu gludināju visu.. saliku pagaidām kastēs :) Šodien doma salikt visu nepieciešamo somai, jo man jau iet 35. nedēļa... neticās!
guļu labi.. pēc vakariņām ar vīru ejam garākā pastaigā, svaigs gaiss dara savu, bet tāpat uz rīta pusi sāku vairāk grozīties jo viens vai otrs sāns ir nogulēts.. uz labā sāna īsti pagulēt nevaru - šķebina uzreiz :D
vispār man arī daudz reizes uznāk tāds kamols kaklā.. draudzene nomocījās pēdējās 2 nedēļas pirms dzemdībām ar vemšanu... paldies :D es jau nomocījos līdz 16. nedēļai ka nu... negribu atkal visu no jauna.......
dāmas, kurām jau termiņš tuvojas.. kādas sajūtas? nav bailes?
es pirmdien ar vīru uz nodarbību praktisko par dzemdībām... trešdien uz nodarbību par bēbīšlietām, kā celt, ģērbt utt.

Mēs ar vīru nodarbību ciklu jau izgājām. Gājām Jūrmalas slimnīcā, ļoti patika, kā vecmāte visu izstāstīja.
Bail it kā nav. Uz doto brīdi visvairāk satrauc dilemma, vai slēgt līgumu ar kādu vecmāti vai nē. :-/
Daudzi rekomendē slēgt,bet es nevienu vecmāti nezinu un neesmu droša,ka tas ir nepieciešams... No otras puses tā būtu papildus drošības sajūta...

Bailītes piezogas tieši par pašu Lielo Dienu! ;-) Bet, tā kā tas būs otrais bērniņš, tad par viņa aprūpi utt. īpaši nebaidos.
Par līgumu - es neslēdzu pirmajās dzemdībās un arī tagad nedomāju! Man blakus būs mamma, viņa ir mediķis, tas man ļoti svarīgi.
Man ļoti ir pieaugusi apetīte! Nu pilnīgs ārprāts! Ēdu uz pusi lielākas porcijas nekā agrāk un, galvenais, ka nav pēc tam ne slikti, ne arī spiež vēderu. :-D

Izkratīšu sirdi.. (t)
Mums ir pagājis viens mēnesis un nedēļa kopš dzimšanas dienas.
Jūtos emocionāli briesmīgi. Daudz negulētas naktis, pilnīgi cits dienas režīms. Jūtos tā, ka mana iepriekšējā dzīve tika ielikta blenderī un samalta.
Uz lekcijām es vairs neeju un man nav ne jausmas, vai sanāks uzrakstīt bak.darbu, ja ir dienas, kad pat ēst nav laika, bet es mēģināšu.
Esmu ļoti uzvilkusies arī uz vīru, lai gan viņš daudz dara priekš manis.
Vakar mazā raudāja vairākas stundas no vietas un nevarēja saprast iemeslu, kāpēc.. viss tika izdarīts - pabarota, pampers tīrs, samīļota, izšūpota, liku white noise, ucināju, viņa bļauj. Mēģināju masēt vēderiņu, turpināja bļaut. Tādā brīdī es jūtos, ka esmu nekam nederīga māte, un man žēl savu mazo, ka viņai tāda gadījusies :(
Pirms dažām dienām man zvanīja mamma. Bēbis fonā raudāja, mēģināju viņu mierināt, barot.. Mamma tik noteica: "Ehh, tu netiec galā. Vajag tavu mazo māsu sūtīt palīgā."
Tas lika justies vēl draņķīgāk.
Viņai vienmēr licies, ka mana mazā māsa labāk prot būt mātišķa un mājsaimnieciska. Un tā arī ir. Es nekad neesmu bijusi mātes tips. Tas nekad nav bijis dzīves pašmērķis, es mācos, strādāju, plānoju dzīvi pati un sekoju plānam, bet tas, ka mamma tā pateica, lika justies tā, ka mana māsa būtu labāka mamma bērniņam un es nekam nederu kā māte.. :'-(
Iepriekš arī tik drausmīgi emocionāla nebiju.. tagad emocijas ir nenormālā haosā, es netieku galā. Sajūta tāda, ka esmu ievilkta riktīga atvarā, un jo vairāk pretojies, jo grūtāk paliek..
Man arī nav neviena, ar ko izrunāties no sirds. Nav tādu sirdsdraudzeņu, kam man nebūtu bail izklāstīt savas problēmas..
Mamma mani nosodīs, kaut pati nemaz nemanīs to. Vīram jau apnicis, ka man viss ir slikti, un viņam pašam ir slikti un nav laika, enerģijas priekš manis.. :-(
Ļoti vientuļi.

Rainyday, es tevi ļoti labi saprotu, man liekas, ka daudzām mammām ir liela nepilnvērtības sajūta pirmajā laikā, kad vēl pati savu bēbīti nesaproti. Ja vēlies, vari PM uzrakstīt, uzklausīšu. Pašai tā arī bija un likās, ka visiem kaitina, ka man ir slikti. Man tā bija kādus pirmos 2-3 mēnešus un tad pati nomierinājos un likās, ka bēbis arī :)

RainyDay, tu noteikti esi lieliska mamma savam bērnam! Cik viņš tev vecs? Zini kā, citreiz mēs tik ļoti cenšamies visu ko izdarīt bērna labā, ka vnk aizmirstam, ka vajag citreiz apsēsties, paņemt mazo klēpī un vnk tā kopā pasēdēt, neko nedarot.. Kopā pagulēt, kopā vnk paklusēt, kopā pašūpoties...

RainyDay - domāju, ka Tevi saprot visas jaunās māmiņas! Pirmie mēneši tik tiešām ir grūti! Pati atceros kā man bija! Visu laiku paņem bērniņš, aizeju uz vannasistabu nomazgāties, jau ausīs skan, ka bērniņš raud, izeju, bet vīrs brīnās, ko atnācu, mazais taču guļ! Bija mums periods, kad mazais katru vakaru raudāja bez apstājas un nomierinājās tikai man uz rokām! Vīrs atbrauca no darba, palaida mani pagulēt, jo mazais negulēja naktīs, aizeju apguļos, dzirdu, ka bērnu nevar nomierināt, raud un raud, protams cēlos, kāda tur gulēšana. Likās netaisnīgi, ka visi atpūšas, dzīvojas pa āru, likās netaisnīgi pat tas, ka vīrs var iziet zāli nopļaut, bet es esmu piesieta! Biju ļoti jauna - 23 gadi, un tas bija mans pirmais bērniņš, pieredzes nekādas. Redzēs, kā būs tagad, ar otro bērniņu :-)
RainyDay, vai šis ir jūsu pirmais bērniņš?
Jebkurā gadījumā, pirmie 3 mēneši ir tie grūtākie, vēlāk jau kļūs vieglāk! Un, domāju, tam visam iet cauri un izjūt ko līdzīgu lielākā daļa vecāku! Turies!! Jo tā mīlestība un laime, ko sniedz bērns, ir neaprakstāma!! (l)

RainyDay, Tu noteikti neesi slikta mamma, izmet tādas domas no galvas! Man pirmais laiks arī bija ļoti grūts, kā jau vairumam jauno mammu.. Apkārt esošie cilvēki mēdz aizmirst, ka sieviete pēcdzemdību periodā ir nu ļoti emocionāla un viegli aizskarama, iespējams viņiem to vajadzētu atgādināt. Es saņēmu piezīmi no sava vīrieša nedēļu pēc dzemdībām: "ceru, ka Tev drīz neapniks šī mātes loma", lieki piebilst, ka noraudāju visu vakaru un bērns līdz ar mani. Protams, pēc tam saņēmu neskaitāmas atvainošanās, bet toreiz tas ļoti sāpēja. Bērni ir ļoti empātiski, tāpēc jāmēģina izmest sliktās domas no galvas un ievilkt dziļi elpu un padomāt racionāli. Iespējams mazajam atraudziņa iesprūdusi, varbūt sākušās kolikas, tad var pilienus pamēģināt palietot. Es sākumā ļāvu sev daudz gulēt uz rokām vai blakus, tas palīdzēja.

RainyDay, varbūt ir vērts sazināties ar kādu PEP mammu, paskaties viņu mājas lapā, kura varētu ierasties pie tevis, uzrunā apraksts. Vizītes cena nav ļoti dārga. Varēsi izrunāt visu, kas nomāc, saņemsi atbalstu un arī kādu ieteikumu, ja būs nepieciešams.

RainyDay, man bija ļoti līdzīgas sajūtas un esmu dzirdējusi, ka tā ir ļoti daudzām .. pirmās nedēļas vispār bija trakas, šķita, ka neko nemāku un nezinu, ļoti sāpēja sirds par to, ka mazais raud un nezinu, kā viņu nomierināt .. man pat nebija laika uztaisīt kaut ko ēdamu, nemaz nerunājot par kaut ko citu .. kad draugu sagaidīju pēc darba mājās, biju priecīga, ka beidzot varu mazliet, mazliet atpūsties un veltīt laiku arī kam citam :-) BET tas tik ļoti ātri un harmoniski pāriet .. kad mazajam palika divi mēneši, šķita jau, ka ir vieglāk, tagad drīz jau būs trīs un jūtos salīdzinoši ļoti labi, šķiet, ka +/- visu svarīgāko jau esmu apguvusi! Un tu, bez šaubām, esi pati labākā māmiņa savam bērniņam .. (l)

RainyDay,
Zinu kā juties. Meitai mēnesītis un emocionāli es vispār netieku galā. Plus vēl man tāds dikti raudulīgs bētns, vakaros histērijas kāsaa 4h no vietas. Pa nakti ēd ik lēc 2.5h. Dodu maisījumu jo man tāds stress vislaik, ka ar manu pienu nepietika jau pēc nedēļas kad piedzima. Emocionāli ir ļoti grūti, raudu katru dienu.

Rainyday, man ir bijis līdzīgi
Mazajam pirmajā mēnesī bija tādas kolikas, ka neko citu nevarēju kā dienu un nakti auklēt mazo, stundām aijāt rokās, darīju visu, bet raudāja un raudāja līdz manam izmisumam. Un arī mana mamma pateica, vai es netieku galā? Varēju uzspert zemi gaisā cik tas bija liels apvainojums. Protams, esmu visu laiku tikusi galā labāk par labu. Bet visu hormonu ietekmē tas viss šķita briesmīgi, biju ļoti apvainojusies.
Labā ziņa,ka bērnauklēšana kļūs arvien vienkāršāka bērnam pieaugot!
Un Tikai Tu savam mazulim vari būt vislabākā māmiņa, neviens cits.
:-D