Tā kā tajā dienā,kad man sākās dzemdības ,līdz noliktajam datumam bija vēl 10 dienas ,
protams, mana soma bija pilnīgi tukša ,ātrumā iemetu 70% melno šokolādi ,kuru pēc visa procesa
viena arī apriju.
Tagad domāju ,biju ēdusi tikai pusdienas ap 13.00,
Ap 19.00 taisīju vakariņas un pēkšņi nogāja ūdeņi ,lai gan no sākuma vispār
nesapratu vai tie ir ūdeņi ,jo nav kā filmās ka 10 litri pēkšņi ārā :D
Ieskrēju dušā, ļāvu draugam paēst ,vēl smejoties ,bet ar trīcošām rokām abi
kopā sakrāmējam slimnīcas somu un devāmies uz slimnīcu , es jau lidz pēdējam
Brīdim domāju,ka mani sūtīs atpakaļ mājās ,galvenais ,ka dienu iepriekš biju uz
mamiņkursiem par elpošanu un pozām dzemdībās ,un pretī tā pati vecmāte ,kura pasniedza
kursus :D
Sāpes? Kad vecmāte pārbaudīja atvērumu ,man jau bija 4cm un sāpes -nekādas!!!
Viss sāka progresēt pēc kādas stundas ,kad jau biju nodaļā, iekārtojos palātā,
sarakstījos ar draudzenēm ,māsu,mammu,māsīcu ,stāstot,ka sākušās dzemdības,draugs blakus jau bija aizmidzis :D
Trakākas tās sāpes (vismaz man) palika ,kad laiks starp kontrakcijam bija 3min,
Nezinu kā aptaustīt šis sāpes,kā mēnešreižu krampis ,kas neatlaiž ,vecmāte teica lai eju dušā un laižu karstu ūdeni kaut stundu,tad nu pusotru stundu notupēju dušā, viss vēders un mugura bija sarkana no karstā ūdens,bet tas REĀLI palīdzēja , un tad jau paša izstumšanas posma sāpes (paldies Dievam man tas bija tikai 20min) Tas ir kaut kas drausmīgs , tev jāzin kā elpot ,liekas ka gribi kakāt,vēl tā kontrakcija :D atceros ka vecmāte teica ,tagad pūt ārā elpu un es tā ar bļāvienu , tā vienkārši sanāca :D viena māsiņa dabūja taisīt ciet durvis :D vispar dīvaini ,ka durvis bija vaļā :D
Jā un tad mani stresi 1.20 beidzās ,jo piedzima mazais rakaris , +1.5 stunda bija jāguļ uz galda , kad aizbraucu uz palātu bija jau agrs rīts ,un tik nenormāli gribējās ēst ,noriju visu šokolādi :D
Ārprāts ,pagājis jau gandrīz mēnesi ,visas sāpes jau aizmirsušas :)
Turaties meitenes ,kurām tas vēl priekšā (l)
208
