Grūtnieču BEZTĒMA

Es, protams, neesmu visgudra, bet bērnu vajadzētu turēt pēc iespējas tuvāk mammai, gultiņu likt nelielā attālumā, lai bērns jūtas drošībā.

Es jau vēlējos, lai mazais guļ naktī savā gultiņā, bet realitātē tas ir daudz savādāk man. Mazajam ļoti ātri sākās vēdera pūšanās. Bērna 6.dzīves dienā. Naktīs gulēja un vēl guļ ļoti nemierīgi. Dienās arī ir nemierīgs. Tāpēc viņš naktīs guļ man blakām, jo ātrāk nomierinās un ļoti bieži knupis no mutes pazūd un pieceļas uzreiz var teikt. Tad nu visu laiku celties, kā viņam knupis pazūd un sākās kašķi dēļ tā ir ļoti nogurdinošs pasākums naktī. Ja neesmu naktī kaut cik gulējusi, kas es vispār būtu par cilvēku pa dienu. Izrādās mazajam puncis netiek galā ar manā pienā esošo laktozi un tagad mazajam jādod ir lactasin kapsulas. Bet nu jau paliek mazliet labāk un mazais mierīgāks mazliet arī jau ir. :) Tā kā drīz ceru, ka mazais gulēs visu nakti savā gultiņā. Bet vismaz pirmo nakts pusi gan noguļ savā gultiņā un pa dienu arī gultiņā +/- guļ.

Es arī neesmu visgudra, bet pietiekami daudz lasījusi gan... tāpēc nesaprotu, kur it kā mīlošiem vecākiem rodas vēlme likt bērnus atsevišķi gulēt. (t)

Līdz gadam (varbūt vairāk) es uzskatu, ka bērnam būtu noteikti jāguļ tuvumā vecākiem. Nu gluži vecāku gultā nē(bet dažkārt var), bet bērns savā gultiņā, kas ir tuvumā vecāku gultai.

Nu man gultinja ir nolikta pie muusu lielaas gultas.Taa,ka man pa nakti atliek tikai pastiept roku un iedot mazajam knupi,vai pagriezt vinju uz saaniem.Ja jaabaro,tad gan man jaceljas.Mazaa gandriiz visu laiku miedzinu gul savaa gultinjaa,retu reizi nemu muusu gultaa.Bet tas ir reizees,kad muus puncis loti moka.

Kopš kura laika vecāku mīlestība un rūpes ir mērāmas pēc bērna gultas novietojuma? smiekli nāk:-D
Man arī būs meitenēm sava istaba, un vajadzības gadījumā būs arī šūpulītis.

Ja neko nezina par bērnu drošās piesaistes veidošanos un par pirmo 3 mēnešu emocionālajām vajadzībām, tad, jā, varētu būt pagrūti redzēt saistību. ;)

Tulīt sāksies (l) :-D

Meitenes, kādai ir pieredze ar gudrības zoba raušanu grūtniecības laikā? :'-( Man diemžēl nav citu variantu kā vienu no augšējiem zobiem izraut, jo ir jau izveidojies iekaisums. Ārste gan mani nomierināja, ka tas būs ātri un pēc tam varēšu izlīdzēties ar paracetamolu, bet tāpat neliels uztraukums ir.

Tā, tā.. par piena maisījumiem jau noskaidrojām, ka labas mātes, labprāt, rakstītu uz maisījuma iepakojumiem tik pat biedējošus uzrakstus kā uz cigarešu paciņām, tagad kārta kariņam par cm daudzumu, kas norāda attālumu no mātes gultas līdz bērna gultai. :D
Bet ja nopietni, tad es esmu par to, ka mīloša un laba māte ir psihiski vesela māte. Un ja viņas labsajūtai un veselībai vajadzīgs miegs bez bērna, tad bērnam netiek nodarīts pāri, ieliekot viņu skaistajā, dārgajā un tā rūpētajā zīdainim speciāli ražotajā un paredzētajā gultiņā!
Man patīk filozofija, ka bērnam ienākot ģimenē ir jāpielāgojas ģimenei, nevis ģimene pielāgojas bērnam.

Smile, ja daktere saka ka viss ok, rauj laukā, ja tur veidosies vēl trakāks iekaisums tad būs vēl grūtāk, ar zobiem nav joka lieta.:-(

Villionota, tā jau ir. Eh, grūtniecība ķer uz vājākajām vietām un man tie ir zobi, labi, ka bez šī ir tik viens caurums un to pēc tam ātri salabos.

Grutniecibas laika nav rauti, bet....zinu, ka zobi var raisit infekcijas, kas var partraukt grutniecibu, ta ka ja saka, ka jarauj, tad jarauj. Nevilcinies!

sunset
gulēt atsevišķā gultā vai gulē atsevišķā istabā ir gan starpība.

Bet es vienmēr palieku pie tā, ka katrs var darīt, kā grib.

smileforme7, bīstamāk tiešām būtu atstāt to zobu kā ir un riskēt ar vēl smagākām komplikācijām. Iekaisums var izplatīties tālāk.
Būs grūtāk pārciest tev dzīšanas procesu, tā kā atļauto zāļu skaits grūtniecības laikā ir ļoti ierobežots, bet viss būs kārtībā.
Ja vēl jāstrādā, paņem slimības lapu un pasēdi dažas dienas mājās. Pakonsultējies varbūt arī ar ginekologu - iespējams var vēl kaut ko lietot, izņemot paracetamolu.

Mereda, atstāt zobu noteikti nebija manos plānos, jau nākamās nedēļas sākumā ir pieraksts pie ķirurga, pagaidām ārste ielika zāles. Vismaz ir pārliecība gan par savu ārsti, gan par ķirurgu.
Jā, jānoskaidro par zālēm, es gan noteikti ņemšu slimības lapu, nav vērts mocīties darbā.

Eh. Nu katra dara kā katra uzskata par pareizu. Nu nav nekur iekalts, ka redz bērnam ir jāguļ atsevišķā, viņa paradzētā istabā, vai tikai blakus mammām. Katra rīkojas kā pati uzskata par pareizu. Neviena jau mēs apzināti bērnam pāri nedarām. Katra jūt jau savu mazuli un sevi.

Nu man ērtāk un labāk ir, ja mazais līdz gada vecumam guļ tuvumā mums(pat, ja būtu sagatavojuši viņam atsevišķu istabu). Es pie viņa varu jebkurā laikā tikt un ļoti ātri sāku dzirdēt viņa knosīšanos.

Nu, pilnīgi citu istabu es bērnam neiekārtotu. Mums jau skaitās kā viena, tikai nedaudz atdalīta, tāpēc mazāko istabas daļu iekārtojām bērnam. Nebūs labi - ņemsim pie sevis. Nevajag kašķēties, kas vienam der, tas otram nē. :)

Man ir lielu lielais prieks par laiciņu aiz loga. Ceru, ka nebūs vairs tie mīnusi, kurus sola :/
Tagad gaidu rindā pie dakteres..paspēju jau tikt pie māsiņas un uzzināt, ka visas analīzes ir vislabākajā kārtībā. Tas priecē :)

Manuprāt, ir pilnīgi normāli neatbalstīt maisījumu došanu zīdainim mammas untumu dēļ(nerunāju par vienkāršām izskriešanām šad un tad), un normāli ir neatbalstīt arī zīdaiņa gulēšanu atsevišķā istabā. Pēc tam nesaprot kāpēc bērnam kaut kas sāp un kāpēc viņš negrib ēst savu pudeli un gulēt savā istabā.
Es neapvainoju te sievietes, kurām kaut kādu iemeslu dēļ nav sanācis barot ar savu pienu, bet ir tiešām cīnījušās.. tas tik un tā ir daudz savādāk, nekā sava prieka pēc izlemt nebarot. Man tiešām rauj uz augšu no tādām sievietēm, kuras vēl uzdrošinās izteikt līdzjūtību man par to, ka man nabadzītei jābaro ar krūti. Man tā vien gribējās atcirst, ka jūtu līdzi bērnam, kura mammai svarīgāk ir iet uzšaut dūmu un ar kočīti rokās jau pēc mēneša planēt pa klubu. Nu, ar tādu domāšanu domāju, ka nekādas cīņas par savu pienu viņai nebija. Un tādi gadījumi apkārt daudz.
Vispār palasot forumus es jau arī bez maz vai biju sagatavojusies uz to, ka man piena nebūs, jo tas ir ļoti brīnumaini un ekskluzīvi, ja kādai mūsdienās tomēr izdodas barot ar krūti. Apkārt paklausoties lielākajai daļai tomēr vispār nav bijusi nekāda saprašana par to kā notiek krūtsbarošana. Ja man pasaka, ka pēc dzemdībām ir bijušas tikai pāris pilītes piena, tad cilvēks pat nav sapratis, ka piens rodas tikai tad, ja bērns zīž. Nē, izrādās, ka bērnu tač neiešot badināt un jādod maisījums esot.