Grūtnieču BEZTĒMA

Shadsy
Manam tādi pleķi bija kad Tētis bučojot mazo , ar bārdas rugājiem sakairināja ādu, vēl tagad tā ir pa retam

Es biju uz gandrīz visiem Rīgas Dzemdību nama kursiem, izņemot zīdīšanu. Teikšu atklāti - nekādu lielo ieguvumu nejūtu. Daudz ko jau biju izlasījusi šeit vai grāmatās.

Paldies, meitenes, jums laikam taisnība.
Bijām pie ārsta pēc potēm un pie reizes paprasīju kas tie par pleķiem. Pediatre man pateica praktiski to pašu:
No maisijuma

Alerģijas mēdz izpausties ar aizkavi, ne vienmēr uzreiz. Tā teikt - kad organismā uzkrājas noteikts daudzums alergēnu, tad "ekspolē".

Vai

Tētis bučojot mazo , ar bārdas rugājiem sakairināja ādu,

Vai arī no kā sintētiska kaut kā , tikai tas tā nevarētu būt jo mums bērnam viss ir kokvilnas.

Iedeva krēmu pasmērēt un vēl tabletes pret alerģisku reakciju, bet tas tā kā vairāk, lai no potes nekā nebūtu.

Labvakar,meitenes!Man shodien pus dienu velk muguru,kaa uz MR.Uz vakara pusi pastiprinaajaas vilkshana,briizhiem iesaapaas simfiize.Tagad domaaju,vai tik nav tuvu tas briidis,kad mazaa liidiis aaraa.Vai arii taas ir kaa treninkontrakcijas?Kaadas Jums bija sajuutas pirms dzemdiibaam?

Man vilka muguras lejasdaļā un uz to momentu arī vēders palika ciets kā bumba un sākumā ar lieliem intervāliem un nekonkretiem tā visu dienu un uz vakara pusi jau kļuva mazāki intervāli starp sāpēm un arī vēdera lejas daļu man vilka un sāpēja.

Jā, muguras vilkšana bija viena no pirmajām dzemdību sākšanās pazīmēm.

Paldies par kursu info! Mēģināsim ar vīru izdomāt vai gribam un vai būtu noderīgi iet. Mums pēc saderināto kursiem ir alerģija pret kursiem kā tādiem :D

Es te domāju - man 16+2 nedēļās ir vizīte pie ārsta, cik reāli uzzināt vai puncī ir meitene vai puika? :)
Piebildīšu, ka man USG taisa katru reizi.

Kurā nedēļā jūs uzzinājāt?

Uzzināju kādā 19 nedēļā, bet dziļi sirdī jau tāpat bija nojauta. :-P

Vilionata, man vīrs uzreiz noteica, kas būs, bet es uz viņu nepaļaujos. Lai gan viņš svēti tic, ka viņam ir taisnība :D

Es nesaprotu vai man ir nojauta vai nav :D
It kā jau ir maza balstiņa iekšā, bet nezinu, nezinu.

Nu man bija paarlieciiba,ka gaidu puiku.Kad pateica,ka gaidu meitinju biju,godiigi sakot,viilusies.Nu bet taapat prieks,un tagad jau pieradu un runaaju ar meitinju.:-D

Mēs uzzinājām 23. nedēļā. Es jau pamatskolā biju izlēmusi, ka man būs meita pirmā :D Vīrietis gan uzstāja, ka būšot puika, tāpēc mājās uz mani darbojās tikai ar puišeļu propogandu - esot pārliecināts un viss. Usg daktere viņa pārliecību sašķaidīja drumstalās jau pirmajā sekundē.

Nu tas jau atkarīgs no vairākiem faktoriem - cik labs USG, cik ārsts pats labi saprot USG un protams, kā mazais tai brīdī iekārtojies. Pašai piektdien būs vizīte un būs 16n+4d un būs USG, tad redzēs vai varēs pateikt.
Katrā ziņā iepriekšējā grūtniecībā dzimumu uzzināju tikai dzemdību zālē, bet mana intuīcija bija pareiza. Kaut kā pagaidām baigi neiespringstu uz dzimuma uzzināšanu, galvenais, lai mazajam viss kārtībā.

Es vienkārši par to centos nedomāt, tuvāks fakts man bija par meitiņu, tāpat kā draugam, bet es to neskandināju katru dienu, un vispār publiski to nekur neteicu, tikai sevī, vai sarunās starp mums. Man šķita, ka ja es tā runāšu bērniņš apvainosies, varbūt, ka tās ir manas iedomas, bet man šķistu negodīgi domāt, cerēt, gaidīt vienu, bet patiesībā ir kas cits. :-)

Mēs uzzinājām 24./25.nedēļā, tā uz 100%. Iepriekš 21.nedēļā dakterīte izteica pareizu minējumu, bet nu ar to mums tad bija par maz. :)
Vakar daudz staigāju un man vakarā tā vilka vēderu. Laikam nedrīkst forsēt.

Roniitis - man bija tāpat. Biju pārliecināta, ka būs puika, gribēju dēlu un mantinieku. USG parādīja meitu un es tiešām jutos smagi vīlusies, priecāties kaut kā nespēju kādu nedēļu. Tad ar to domu apradu un nu nevaru iedomāties, kā būtu, ja nebūtu manas sievišķīgās koķetīgās princeses, kas čieptu man kosmētiku un spēlētos ar krellēm. Es nezinu, ko ar puiku iesāktu. Droši vien strādātu uzreiz pie otra mazuļa:-D

Es te iepriekš prasīju atsauksmes par Lodger Bunker. Beigās tomēr nopirku un tiešām, var teikt, ka tas pirkums ir katra centa vērts. :)

Roniitis
es arī biju 100% pārliecināta, ka man pirmais būs dēls. Vīrs visu laiku smējāsun teica,lai beidzu tā domāt, bet es neatkāpos - man būs dēls. USG, kad daktere pateica, ka ir meita, vari iedomāties vīra seju tajā brīdī - tāds apmierināti riebīgs smaids līdz ausīm, ka man gribējās viņām tur pat uz vietas ar kaut ko iemest :D Sākumā nevarēju aprast, jo es nu no manis dāma kā no žirafes astronauts, nezināju, ko es meitai varētu pat iemācīt, neskaitot to, ka botas ir ērtas, bet tagad, kad princese čuč blakus, man neko ciu nevajag. Citreiz sajūtos slikti, ka tā domāju, un gribēju dēlu. :-|

Es atkal nespēju iedomāties, ko ar dēlu darītu, jau no paša sākuma ļoti gribēju meitu :)

Protams,ka es miileeshu meitu tikpat stipri cik miileetu deelu.Vienkaarshi vienmeer biju gribeejusi deelu,domaaju kaa vinju audzinaashu,vaardinju jau sen izdomaaju.Pirmo laiku nevareeju arii saprast,kaa es audzinaashu meitinju.Es pat bizes nemaaku piit:-DNekas,buus tagad iemesls maaciities to visu dariit.:-D

Mums viss gāja uz puiku. Vienmēr esmu gribējusi pirmo dēlu, vīrs arī. Mana mamma vēl gadiem pirms paliku stāvoklī izmeta, ka, protams, auklēšot savu mazdēlu. Nu un vārdiņš ar bij atrasts puikam. Par meiteņu vārdiem nevarējām vienoties. Un ir mums dēliņš. Es gribētu nākamo ar puiku, bet nē, vajagot meitiņu peciņu.

Es jau ilgus gadus turos pie pārliecības, ka zin tie bēbji pie kādiem vecākiem nāk un paši izvēlas. Zin viņi vislabāk (l)