Undiya, paldies, prieks, ka kāds domā tāpat kā es, patiesībā vairums pat tā domā. :-) Es arī uzaugu pirmajos bērnības gados dziļos laukos, vecā lauku mājā ar tiešām 10 kaķiem un 5 mājas suņiem. Neskaitot vēl pārējos dzīvniekus, jo vecvecākiem bija zemnieku saimniecība. Nekad neesmu īpaši ne slimojusi, ne alerģijas dabūjusi. Vīrs man ir, savukārt, izteikts dzīvokļa rīdzinieks. Vecāki arī ir tādi, kuri ir par nenormāli pārspīlētu tīrību un tādu kārtību, kurā puteklim nav vietas nekur un nevienā brīdī un es nepārspīlēju, tāpēc saprotu, ka visticamākais man par suni "ēdīs acis ārā", kad tuvosies dzemdības, bet es netaisos atteikties no sava labākā drauga. Ne viņš slims, ne milzīgs, ne slikts raksturā. Protams, ir nedaudz nepaklausīgs, bet kopumā vispār neredzu, kā traucēkli bērnam. Drīzāk man būs situācija, ka liksies, ka vecākais "bērns" suns maisās reizēm, kamēr jāņemas ar mazāko, bet tas ir loģiski:-D