Es preteji sidzei biju loti, loti prieciga un atvieglota “atmest” krutsbarosanu. Man loti zel, ka apkartejie, un visvairak virs mani neatbalstija un nesaprata kaa es mokos. Katru reizi, kad liku bernu pie kruts es skurinajos, man tas bija nepatikami, manas krutis tika izmicitas, izvazatas pa visadam klinikam. Mana personiga intima zona kluva par galas gabalu, kuru visi mica un grib dabut ieksa nabaga bernam, kurs nespej tadai bumbai piezisties. Del apkartejo spiediena starp 8-10 maltitem diena es vel atslaucu, lai “razotos” un “nepazud” piens, kas del mana stresa un nabadzigas edienkartes bija merams pilees. Slepeni devu bernam maisijumu, lai mazajam pilns puncis un salds miedzins. Saku barot jaukti, bet ta pat skurinajos, kad mazo liku pie kruts. Pec diviem menesiem beidzot gimenes arste manas mokas izbeidza, vira prieksa parunajot ar mani. Es paliku tiiiik laimiga, prieciga, atvieglota, jus nevarat iedomaties. Bebis ari bija paedis un priecigs, saka gulet ka susurs, lidz pirmajiem zobiem.
Toreiz es biju ievainojama, paklavos apkartejo spiedienam utt. Ar otro bernu, lai kads tikai man pamegina kko parmest vai ieteikt. Mans berns, manas krutis, mana izvele. Pec pirma berna pieredzes es butu gatava jau pirmaja diena iedot pudeli, bet nu es meginashu, kas zin, varbut otraja reize nebus tik traki un ta lieta aizies. Bet ja neaizies, tad nemocisos un nenemsu piere citu parmetumus, man ir svariga mana un berna labsajuta nevis kaut kadi stereotipi par to, ka bernam jabut barotam ar kruti.