Par to draugu blakus - man šķistu dīvaini, ja draugs atteiktu piedalīties .. nu ja tā pavisam kategoriski, bet to noteikti visu savā starpā pašiem jāizrunā (t) Ja tev tas ir svarīgi, noteikti var rast kādu kompromisu, ka, piemēram, līdz izstumšanai ir kopā ar tevi :-)
Man draugs bija līdzi, viņš citus variantus pat neapsvēra, man arī gribējās, lai neesmu tur viena, jo nekādus līgumus neslēdza .. tomēr neko daudz jau viņš palīdzēt nevarēja, ja būtu stundām tur jātusē gaidot pilno atvērumu, tad citādāk, bet es kā atbraucu, tā arī viss dikti strauji notika, turklāt dikti paveicās ar personālu :-)
Bet kas interesanti - līdz šim par to nakti, kurā piedzima mūsu mazais netikām vispār runājuši, bet nesen viņš man prasīja, vai mūsu dēliņam vajadzēs arī māsiņu vai brālīti, es teicu, ka nu nezinu gan, ne jau viņam tās dzemdību sāpes jāpārcieš, bet viņš nāca klajā ar secinājumu, ka nemaz tik traki neesot tas bijis un neesot arī izskatījies, ka man traki sāpot .. katrā ziņā viņš dzemdības bija iedomājies kā kaut ko daudz nepatīkamāku tieši fizisko sajūtu ziņā (t) Es biju šokā par šādu atklāsmi :-D