Par dzimuma uzzināšanu - īpaša satraukuma man nebija, jo mums ar vīru nav tāda izteiktāka vēlme pēc dēliņa vai meitiņas. Man tikai bija nedaudz jocīgi tādā ziņā, jo visu laiku iekšējā sajūta teica, ka būs puisītis un līdz dzimuma uzzināšanai ar punci vairāk runājos tā it kā puikiņš būtu puncī un uzzinot, ka būs meitiņa-peciņa bija jāpārslēdzas uz meiteņu sarunām.
Vienu brīdi ar vīru domājām varbūt vispār dakterei nejautāt kas tad mums būs, lai ir pārsteigums, bet tad padomājām un secinājām, ka tomēr gribam uzzināt, lai zinām kādos toņos drēbītes pirkt un visas pārējās bērnu lietiņas. :-)
Es vairāk brīnījos par dažiem radiem un paziņām, kuri mums teica, ka viņiem vairāk gribētos, lai mums ir dēliņš (daļai) vai meitiņa (daļai). Tad es pie sevis tā domāju - kā tas ir, ka jums gribētos. :-D
Tagad līdzīgi ar vārdiņa izvēli, kad daži iesaka, ka viņiem tāds vai šāds variants patīk, lai gan mēs jau esam izvēlējušies vārdiņu. Man uzreiz ir tāds - nu labi, lai jums patīk, bet mēs sauksim tā kā esam izvēlējušies.:-)
Āā, vēl sasmējos par savu mammu, kur sāka man teikt kurš datums dzemdībām viņai patīk labāk un kurš datums mazāk, ja iekrīt tādā vai šitādā dienā.:-D Viņa jau arī to vairāk caur joku, protams, teica, tad nu jā, sasmējos. :-D