Kārtot pēc: jaunākā, vecākā

1 2 | nākamā »

Darba intervija un intraverts cilvēks

Hey_Lola

4836

Reģ: 23.11.2014

Sveikas.
Tēmas nosaukums ir par mani..

Gribēju painteresēties no meitenēm, kuras ir klusākas, kautrīgākas un intravertas - vai vispār mums, šādiem cilvēkiem, ir iespējams atrast normālu darbu un darba intervijā kaut kā izcelties?
Tieši nesen biju darba intervijā, viss bija, normāli, bet ne vairāk, ticu, ka nekādu paliekošu iespaidu neatstāju

Kad bija jāparunā angliski un krieviski uztraukumā vārdu krājums kļuva vēl mazāks nekā tas jau ir, par sevi pastāstīju varētu teikt, ka virspusēji, un tikai pēc intervijas apdomājot ienāca prātā, ko nepateicu, bet būtu varējusi pateikt. Es sāku domāt, ka man būs nereāli grūti atrast darbu tikai tāpēc vien, ka es nemāku improvizēt un aizraujoši pastāstīt par sevi un momentā izdomāt kaut ko oriģinālu - esmu tāds cilvēks, tāpēc nederēs padoms, kas ir pretēji tam, kāda iekšēji esmu kopš dzimšanas!
Nezinu, ko sagaidu no jums - iesakiet kādu padomu vai pastāstiet savu pieredzi. Kā pareizi sagatavoties, kā nomierināties turpmāk?

25.02.2015 11:57 |

sunscreen

3379

Reģ: 29.01.2009

Atkarīgs, uz kādu darbu pretendē. Nekāds pārdošanas speciālists vai mārketinga menedžeris no tevis nesanāks, bet kāds amats, kur nav nepieciešama komunikācija ar klientiem - kāpēc ne. Jāiemācās ieturēt pārliecinošu balss toni, kaut vai iemācīties tekstu, ja uz vietas nevari izgudrot, ko teikt.

25.02.2015 13:37 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

Atkarīgs, uz kādu darbu pretendē.

+++

Vismaz smaidi, cik spēka! Arī kautrīgs smaids atstāj patīkamu iespaidu. Neviens negrib sevī noslēgušos kolēģi.

25.02.2015 13:40 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Liela pļāpāšana un atvērtība intervijā negarantē tāpēc vien darbu. Ir 100 un 1 kritērijs pēc kā izvēlas kandidātu. Nevajag ieciklēties tikai uz vienu trūkumu, kurš, iespējams, amatam, uz kuru kandidē, nemaz netraucē!

25.02.2015 13:41 |

Kery

3308

Reģ: 20.03.2013

Esmu tieši šāds cilvēks. Janvārī biju uz vienu interviju. Gāja grūti. Nemāku skaisti un pārliecinoši izteikties. Nezinu gan, vai tas bija iemesls, kāpēc to darbu nedabūju. Jo galvenais jau ir zināšanas un pieredze, un tajā darbā nav komunikācija ar klientiem.
Poztīvas pieredzes nav, jo darbā, kur pašreiz strādāju, mani paņēma pēc prakses, bez intervijas.
Kā meitenes saka - domāju, ka rezultāts atkarīgs no tā, uz kādu amatu pretendē.

25.02.2015 13:48 |

kampanella

4320

Reģ: 24.04.2012

Atkarīgs, uz kādu darbu pretendē. Nekāds pārdošanas speciālists vai mārketinga menedžeris no tevis nesanāks

Nepiekrītu, ka tikai uz šādiem darbiem ir svarīga cilvēka spēja pārliecinoši komunicēt. Diemžēl tā nu tas ir , ka tā ir svarīga īpašība, ko vērtē darba devējs, pat darbos, kur ikdienā nav tik daudz jākomunicē ar cilvēkiem. Tas vienkārši rada arī pirmo iespaidu par cilvēku, un, protams, patīkamāki ir par sevi pārliecināti, komunikabli cilvēki, kam piemīt īpaša harizma. Mans vīrs tieši ar to vienmēr iepatīkas visiem darba devējiem, tāpat arī es nesen veicot atlasi un ņemot darbā cilvēku augsti vērtēju šo spēju.

25.02.2015 13:48 |

TwistTheLeaf

942

Reģ: 04.11.2014

Esmu intraverta, bet ir briizhi, kad intravertums ir jaapaarvar. Es gan tiku pie darba bez intervijas, bet manaa darbaa biezhi jaauzstaajas auditorijas priekshaa un zini-pie taa pierod.

25.02.2015 13:50 |

sunscreen

3379

Reģ: 29.01.2009

kampanella, paspodrini vēl savas spalvas tā vietā, lai dotu autorei kādu ieteikumu. Es jau nesaku, ka tikai uz šiem diviem konkrētajiem amatiem nepieciešama spēja labi komunicēt, bet tomēr vairāk nekā uz arhivāra vai grāmatveža amatu.

25.02.2015 13:54 |

Jackie

4617

Reģ: 02.06.2012

Es esmu intraverta un nosleegta. Vispaar daudz runaat nepatiik.
Bet sabiedriibaa, kad tas nepiecieshams, speeju uzlikt masku un nospeeleet komunikabla cilveeka lomu. Gruuti izskaidrot, bet attiecos uz to kaa speeli-iekaapju lomaa un noteeloju.

P.S. Un vispaar intravertiem cilveekiem nevajag sevi noniecinaat, paarveidot vai lauzt. Ja tu taada esi, taatad taa ir tava buutiiba un tam ir jeega. Shaadiem cilveekiem piemiit arii labas iipashiibas, kas citiem nepiemiit

25.02.2015 13:59 |

kampanella

4320

Reģ: 24.04.2012

Liela pļāpāšana un atvērtība intervijā negarantē tāpēc vien darbu

Es uzskatu, ka ir jābūt tādam zelta vidusceļam, pļāpāšana par visu un neko arī var nenovest ne pie kā laba, tādi cilvēki mani vispār atgrūž. Vajag domāt, ko runā, darba intervijā tomēr ir jāsaglabā formāla rakstura komunikācija. Bet es novērtēju spēju sevi pārliecinoši noreklamēt , izceļot savas labās īpašības. Daudziem cilvēkiem ir reālas problēmas komunicēt ar cilvēkiem. Citi intervijā visu laiku aiztiek pirkstus, gredzenus, citi neskatās acīs. Nav man patīkami kontaktētes ar tādiem cilvēkiem. Visu var uztrennēt. Pati augstskolā trīcēju un drebēju, uzstajoties auditorijas priekšā, bet tas viss ir labojams.

25.02.2015 14:02 |

kampanella

4320

Reģ: 24.04.2012

sunscreen , neko nespodrinu, pati saku, ka ir bijušas man agrāk līdzīgas problēmas , bet to var labot. Atliek vien palasīt kādu labu grāmatu par prezentācijas prasmēm un patrennēties kaut vai mājās pie spoguļa. Tas arī ir mans ieteikums autorei.

25.02.2015 14:05 |

anonymous

435

Reģ: 28.11.2014

Sāc ar to, ka pirms intervijas gatavojies. Sameklē kaudzi jautājumu kādus uzdod, izdomā atbildes, kaut vai saraksti atbildes. Sameklē darba pienākumus, atsauksmes. Tad intervijā būs daudz vieglāk, mazāk stresa, jo ļoti labi zināsi, kas sagaida un ko teikt. Savās pašās pirmajās intervijās es tā arī darīju. Pēc tam jau saproti, kādu ūdeni darba devējs grib dzirdēt tevi lejam, un intervijas kļūst elementāras. Izpēti nedaudz kompāniju un izdomā arī darba devējam jautājumus, visiem patīk par sevi un savu kompāniju parunāt. Un protams lieliski, ja intervējamais izrāda kaut kādu interesi par notiekošo, nevis tikai reaģē uz jautājumiem.

Bet jā, komunikablam būt ir labi, ne reizi esmu redzējusi, kā uz tādiem darbiniekiem tiek pievērtas acis un tiek piedots daudz vairāk, nekā standarta darbiniekam. Iesaku šo prasmi attīstīt, nevis ieciklēties uz ''esmu introverta, man nav variantu.'' Ļoti atvieglos dzīvi.

25.02.2015 14:06 |

kampanella

4320

Reģ: 24.04.2012

Sameklē kaudzi jautājumu kādus uzdod, izdomā atbildes, kaut vai saraksti atbildes. Sameklē darba pienākumus, atsauksmes. Tad intervijā būs daudz vieglāk, mazāk stresa, jo ļoti labi zināsi, kas sagaida un ko teikt

Iesaku šo prasmi attīstīt, nevis ieciklēties uz ''esmu introverta, man nav variantu.'' Ļoti atvieglos dzīvi.

Pilnībā piekrītu.

25.02.2015 14:08 |

Villionota

9561

Reģ: 12.04.2009

Spriežot pēc tā kādi cilvēki strādā organizācijā kurā strādāju, tad to cik esi runātīga, komunikabla ne visur vērtē, manā darbā ir ļoti daudz klusu cilvēku, es pat brīnos kā ir spējušas atrast šo darbu, acīmredzot ir citas prasmes, kas augstāk vērtējamas. Protams mans darbs nav labākais paraugus, jo vairums šeit nepelna 1000 + , bet jebkurā gadījumā darbu spējušas meitenes atrast.

25.02.2015 14:11 |

Šarlote_

4775

Reģ: 18.03.2012

Vismaz smaidi, cik spēka! Arī kautrīgs smaids atstāj patīkamu iespaidu. Neviens negrib sevī noslēgušos kolēģi.

šim es ļoti piekrītu! un ne vienmēr tas pļāpīgākais cilvēks to darbu dabūs. Ja es būtu darba devējs, mani tieši atbaidītu cilvēks, kurš pārāk daudz tarkšķ! Bet arī tāds, kas ļoti, ļoti maz runā, nederētu - rastos iespaids, ka cilvēks nav pārliecināts par sevi un netic saviem spēkiem.
Es arī esmu intraverta, klusa un noslēgta, tāpēc ir gadījies, ka neaizeju uz darba interviju tikai tāpēc, ka jau iepriekš pabrīdina, ka tajā piedalīsies visi pretendenti reizē

saprotu, ka tā būtu lieka mana laika tērēšana!
bet mans ieteikums autorei - iedomājies, ka darba devēja vietā ir mamma vai laba draudzene, kā arī jau iepriekš padomā par to, kā sevi pozitīvi izcelt, ko par sevi pastāstīt, kaut vai no galvas iemācoties pašas sacerētu tekstu par sevi.

25.02.2015 14:11 |

Nikoll

2286

Reģ: 02.01.2014

Darba intervijās jāizceļas ne ar vienkārši pļāpāšanu , bet gan ar strukturētu, argumentētu runas veidu- tā ir tevis prezentācija, nevis vienkārši ķiķināšana un drosme teikt visu un tai pat laikā neko. Intraverts cilvēks nav diagnoze, tāpēc tev ir tieši tādas pašas iespējas kā citiem.
Es vienmēr, pirms intervijas, iepazīstos ar uzņēmuma principiem, darbības sfēru, vērtībām, tāpēc tas sniedz iespēju neskatīties uz darba devēju kā baltu lapu un palīdz savstarpējā komunikācijā.

25.02.2015 14:14 |

beax

660

Reģ: 12.02.2012

Arī pēc dabas esmu introverts cilvēks.
Bet, ja ir situācija, ka tas ir tas, ko tiešām gribu, tad tam var pārkāpt. Tā man bija grupas darba intervijā, kur ar savu runāšanu dabūju darbu tieši tādā vietā, kas saistīta ar komunikāciju! Pēc intervijas biju nelielā šokā un stipri pārsteigta un priecīga, jo neticēju, ka esmu uz to spējīga. Tas lika saprast, ka ja esi uz īstā viļņa un tas uz ko ej, ir tas ko tiešām gribi, tad var paveikt to pašu ko ekstravertais. Galvenais ir ticēt sev, neapšaubīt un nenoniecināt savas spējas

25.02.2015 14:15 |

anonymous

435

Reģ: 28.11.2014

un ne vienmēr tas pļāpīgākais cilvēks to darbu dabūs. Ja es būtu darba devējs, mani tieši atbaidītu cilvēks, kurš pārāk daudz tarkšķ!

Nav runa par to, ka vajag tarkšķēt bez apstājas, kamōn. Kā vienmēr cosmo tikai galējības pastāv. Ir jāspēj izpaust savu personību, izrādīt interesi par notiekošo/apkārtējiem, un ļoti daudziem šīs spējas smagi klibo. Ar introversiju tam nav nekāda sakara, starp citu. Drīzāk tā ir kautrība un nepārliecinātība par sevi. Zinu dažus introvertus cilvēkus, kas par sevi atstāj ārkārtīgi labu iespaidu un visiem viņi patīk. Tāpat zinu ekstrovertus, kas jebkurā jaunā situācijā ar jauniem cilvēkiem noslēdzas sevī un nespēj pat vārdu pateikt, nekādu labo iespaidu jau neastāj. Ar gadiem tas pāriet, vismaz daļai, tādēļ nevajag zaudēt cerības.

25.02.2015 14:24 |

Euclid

39465

Reģ: 11.02.2015

Ieteiktu iesaistīties improvizācijas teātrī. Zinu reāli intravertu cilvēku, kas tādā veidā uztrenējās kļūt komunikablāks. Ja reiz tas traucē dabūt labu darbiņu, varbūt vērts sev "pārkāpt pāri"

25.02.2015 14:57 |

Hey_Lola

4836

Reģ: 23.11.2014

Paldies visām par viedokļiem un ieteikumiem!

25.02.2015 15:07 |

Kerija_

2829

Reģ: 06.07.2010

Principā esmu tāda, kā aprakstīji, bet neuzlieku sev zīmogu! Ticu, ka tā ir psiholoģiska barjera, kurai varu tikt pāri, jo līdz ko esmu apradusi ar cilvēku - dažreiz pietiek ar dažām stundām...tā viss ir ok! Varu smieties, uzjautrināt pat otru, bet ja cilvēks nepazīstams un jāuzsāk saruna, sākumā ir kā ir bieži... Tas tāpēc, ka nezinu cilvēku, baidos vai viņš nav tāds baigi nosodošs, nezinu ko no manis sagaida, vai vispār es viņam patīku vai viņš nevēlas ar mani runāt. BET par to visu nevajadzētu domāt, ne 1. tikšanās, ne darba intervijās. Jāliek taču vienkārši stiprākās kārtis galdā un viss! Nav viegli, zinu.

Kā to pārvarēt? Es ticu, ka laiks un dzīves pieredze palīdz

Jo vairāk kaut ko vajadzēs dabūt, jo biežāk aplauzīsies no atraidījumiem, savas neprasmes sevi pasniegt un lielā kautrīguma dēļ utt. jo vairāk gribēšana ko panākt lauzīsies pāri tai kautrībai.

25.02.2015 15:08 |