Galva piebāzta!

Nu man daudzu ir zel, bet tik slimigi neuztveru visu. Vispar svesas sapes neuznemu sevi.
Ja es tik daudz par visu pardzivotu, tad nevaretu stradat vieta, kur stradaju. Tur notiek tadi liktena paversieni, ka tik turies.
Manuprat, tu pati sevi neapzinati grauj. Labak pieversies personigo problemu risinasana vai radu, draugu..

Ir arī tik daudz kā skaista un laba, kas pasaulē notiek :-) Mans ieteikums būtu nevis mesties virsū sliktajam vai kaut ko pārdzīvot, žēlot, bet vairot pozitīvo. Enerģiju, darbus, palīdzību utt. Esi pateicīga, piedodoša, saprotoša, uzklausi, smaidi un mīli :-)

Es tiešām grauju sevi, laikam ir jāstrāda ar sevi, vismaz nelīstu tur kur nevajaga!

Es parasti personiski nepārdzīvoju ziņu portālos izlasīto. Ar retiem izņēmumiem, protams.
Nezinu, ko ieteikt, jo teikt "nelasi tos rakstus" būtu muļķīgi, jo bieži vien jau raksta virsrakstā pateikts, par ko tur būs un arī tas 1 teikums var izsaukt tādas pašas negatīvas emocijas un pārdomas...

Man, īstenībā, ir ļoti līdzīgi kā Tev. Pat speciāli varu nevērt vaļā ziņu portālus, bet kādā no sociālajiem tīkliem vienalga parādīsies saite uz kādu rakstu, un gribu vai negribu es to atvēršu. Atceros, ka par Zolitūdes traģēdiju kaut kā dikti pārdzīvoju - neviens pazīstams, paldies Dievam, tur necieta, taču vienalga pārdzīvoju dēļ tā, ka kāpēc vajadzēja ciest pilnīgi nevainīgiem cilvēkiem.
Viena lieta, ko gan ļoti cenšos darīt lietas labā - nevērt vaļā komentārus nevienai ziņai. Tur negācijas var sasmelties nedēļai uz priekšu, reti kurš ir spējīgs ierakstīt kaut ko jauku vai pozitīvu..

Es arī bieži ņemu pie sirds.. Iesaku lasīt vairāk pozitīvi iedvesmojošu literatūru. Mēs, empātiskie cilvēki, arī pavelkamies uz skaisto :)