Kāpēc latviešiem rietumos atņem bērnus?

Liela daļa no Jūsu vecākiem ir pēc skolas ( mazajās klasītes ) paši nākuši mājās , paši est taisijusi un ko tik vēl ne. bet tagad , pieaugušu un saprātīgu bērnu , redz nevar atstāt vienu .... :D

tā ir debilo rietumu viltība - viņi tic bērnam nevis vecākam, pat ja bērns melo

tas pats tam čalim Norvēģijā(tajā video) , bērnudārzā pateica, ka viņus sit, bet ne ārsts ne kāds nekonstatēja, ka būtu sists, bet norvēģu represiju iestādes kādas tur ir sociālie dienesti bērnus vienalga atņēma un tas čalis viņus līdz pat šai dienai nav vairāk redzējis

bet tagad , pieaugušu un saprātīgu bērnu , redz nevar atstāt vienu ...

Nu jaa nu, ir taads absurds, gudraas galvas redziet taa izdomaaja. Pati no sesu gadu vecuma laukos dziivojot gaaju uz skolu no riita pa pikja tumsu un nekas. Mans viirs alaukos ik dienas seshus km meeroja uz skolu, arii nekas taads nenotika. Tagad redziet tiinis nav atstaajams bez uraudziibas.:-P

Kas bērnu pamudinājis teikt, ka viņu māte sitot? Vienkārši tāpat? Joka pēc?
Atliek bērnu kaut vienu reizi psiholoģiski traumēr ar kliegšanu vai nesavaldīgu rokas pacelšanu, pagrūšanu u.c., lai bērns visai pasaulei stāstītu, ka viņu māte sit. Kaut vai viena vienīga reizīte var būt traumatiska. Un, ja nespēj savaldīties arī to vienu vienīgo reizīti, jāpaliek Latvijā, kur šāda tipa likums nedarbojas.
Varbut bērns fantazē, varbūt, bet neredzu tam pamatojumu. Kura māte atdzīsies, ka reizēm dusmu iespaidā paceļ roku pret savu bērnu? Protams, ka teiks - nēēē, es nekad!

Lielāka daļa bērnu laupīšanas notiek ceļā uz/no skolas. Tāpat neievēro ceļa satiksmi un šķērso ielu neatļautā vietā un notiek nelaime. Dzīvojot mazpilsētā,kā te minēja - laukos, varbut. Bet es baidītos bērnu vienu laist pa Rīgas cenrtu staigāt 6,7 gadu vecumā. Ir pārspīlēti, piekrītu, bet likums nav nepareizs. Cenšas pasargāt bērnu. Tas ir nosodāmi?

Kas bērnu pamudinājis teikt, ka viņu māte sitot? Vienkārši tāpat? Joka pēc?

Mazums kas beernam ieshaavaas praataa. Mans beerns arii ir teicis (man), ka teevs vinju sitot. Taa kaa es visu laiku esmu bijusi klaat, tad labi zinu ka nekas taads nav bijis. Ja manas prombuutnes laikaa teevs vinju sistu, atnaakot maajaas es redzeetu ka beerns ir beediigaa omaa, bet nekad nekas aizdomiigs nav bijis. Mees beernu nesitam, bet redz beerna reizeem gribas pateikt, ka vinju sit.

Kura māte atdzīsies, ka reizēm dusmu iespaidā paceļ roku pret savu bērnu?

Ir kas saka, man ir gadiijies dzirdeet.

Vainotaa, tu zini cik stipri jāsit, lai ārsts konstatētu, ka tev sit? Nu nav tā, ka tu visu zini par to, kas tur notika...

Mūsu bērnībā visa pasaule bija sāvādāka, drošāka, viss pārāk gājis uz priekšu un viss samaitājies tā, ka nav droši līdz 12 gadiem bērnus laist vienus pašus. Arī bērni tagad savādāki. Tāpēx nevar salīdzināt ar to kā bija agrāk un kā pašas mēs vienas gājām.

Agrāk bērni cienīja savus vecākus un skolotājus skolā. Tagad bērniem ir tiesības ............ rupji apvainot abus divus, nepakļauties utt

Pienākumu jau nav, ir tikai tiesības.

Vainotaa, tu zini cik stipri jāsit, lai ārsts konstatētu, ka tev sit? Nu nav tā, ka tu visu zini par to, kas tur notika...

Atceros vienu nesenu gadījumu no Krievijas, kad bērns viss zilumos un pat ar nelielām brūcēm, pats vairākiem savstarpēji nesaistītiem cilvēkiem pateica, ka māte sita. Māte saka, ka sitis kāds cits, ne viņa. Sabiedrība saka, kurš tad nav slānījis savus sīkos, viss normāli :D Kas galu galā notika, nezinu.

Vainotaaa, žēl, ka man nav laika mašīna, es tev aizdotu!

atceros pirms 15 gadiem kad gāju vēl skolā - stundā divi džeki no klases nodarbojās ar ko citu un traucēja darbu - skolotājs aizgāja pie viņiem un viegli uzšāva pa galvu

mūsdienās nedod Dievs kādam pieskarties pat nedrīkst

Krikstiine

Kas bērnu pamudinājis teikt, ka viņu māte sitot? Vienkārši tāpat? Joka pēc?

Bērni fantazē un ļoti daudz.. Skatoties dažādas multfilmas un spēlējot spēlītes to iztēli tikai attīsta.
Viena pazīstamā stāstīja par atgadījumu bērnu dārzā, pati viņa tur strādā LV bērnudārzā, tad kad vecāki atnāca pakaļ savam bērnam šis pēkšņi sāka stāstīt vecākiem, ka audzinātāja paņēmusi virtuves nazi un griezusi viņam!! Manai pazīstamajai pēc tās situācijas slikti ar sirdi palika, ka kaut ko tādu bērns var izdomāt.
A izrādas ka viņam uz rokas bija mazs nobrāzumiņš, jo viņš mājās ar brāli spēlējies un ar mašīnīti satraumējies!

Bērni var izdomāt ne tikai to vien, ka sit.. Piem. veikala nenopirksi mašīnīti un viņš izdomās kādus pekstiņus.

Atzīšos, es neesmu šīs pārspīlētas bērnu aizsardzības fane. Protams, ka pasaule ir bīstama un bērni ir jāpieskata, bet nu common - līdz 12 gadu vecumam nedrīkst bērnu atstāt vienu? Tas taču ir absurds! Kā lai veidojas cilvēka personība, kur paliek noslēpumi, pastaigas ar draugiem? Tiešām sociālo dzīvi jāveido tikai skolotāju vai vecāku acu priekšā? Esmu pret bērnu sišanu, bet nu fakts, ka viena balss pacelšana nu tik nenormāli traumē bēŗnu, ka beigas klāt. Nu tas taču ir smieklīgi! Bēŗni taču nav muļķi, viņi lieliski māk izmantot situāciju savā labā un ātri "uzķer", ka var darīt ko grib. Atvainojos, bet bērnam ir jābūt totālam nūģim, lai nekad nerastos ne mazākā vajadzība viņam kaut ko aizrādīt (un tas nu galīgi neiet kopā ar mūsdienās tik populāro pašpārliecināto un spēcīgo raksturu, lai izsistos dzīvē). Un jā, man paliek bail par laiku, kad pašai būs bērni. Nedod dievs kaimiņos patrāpīsies kāda traka dāmīte, kas katru zilumu uztvers kā iekaustīšanu, nevis vienkāršu nokrišanu spēlējoties...

P.S. Pavisam nesen viena paziņa dalījās ar dēļa pasakām, ka auklīte viņu sitot. Realitātē, auklīte vienkārši neļāva mājās kaut ko darīt un sīkais izmantoja šo ieroci, lai atriebtos. Paziņa par to ir tik pārliecināta, jo labi pazīst auklīti, kā arī viņa vienlaikus pieskata gan šo resgali, gan viņa vecāko māsu, kas pastāsta patiesību. Abi bērni audzināāti vienā ģimenē, bet redz puika ir resgalis un visu laiku dara blēņas, kamēr meita ir īsta dieva dāvana, tāpēc arguments"jāmāk audzināt", kas bieži tiek minēts, nedarbojas, jo bēŗni ir dažādi, katrs ar savu personību.

Ja mums tā būtu, tad jau 90% mūsu būtu atņemti vecākiem :D Esam taču pieredzējuši pērienus, siksnu utml. vardarbību.
Es esmu pret mūsdienu mīksto audzināšanu. Bērni vairs neciena pieaugušos, jo uzskata, ka var visu. Tādi bērnu tiesību aizstāvji to tikai veicina. Tad kāda jēga man no tāda bērna, kas man var uzdirst virsū un manipulēt ar mani?

Tad kāda jēga man no tāda bērna, kas ...

Pareizi, piedzemdē, un ja saproti, ka sanācis neklausīgs - bāz to savu piecgadnieku ar galvu pa priekšu tuvākajā beibīboksā.

Interesanti, kur tie bērni samācās lamāties un manipulēt? Bet vispār palasot šeit sarakstītās "gudrības" par bērnu audzināšanu, jāpiekrīt šim:

Nerea. Bērns jāaudzina ar vārdiem, ne kulakiem.

Vairāk sliecos piekrist Nerea. ir bijusi situācija, kad bērns raujas ārā no rokas un skrien prom, skrien uz ielas, kur mašīnas brauc. Tādā situācijā nekas neatliek kā stingri turēt aiz rokas un pieciest spirināšanos ("gudrās psiholoģiskās" metodes nenostrādāja) .
Pieļauju, ka Norvēģijā tas izskatītos pēc vardarbības.. :)