Do as I say, not as I do

Es teiktu, ka tam ir nozīme, jo skolotāja tomēr savā ziņā ir kā piemērs...

Pēc pieredzes arī varu teikt, ka ir nozīme, jo man līdzīgi skolas laikā bija ar pirmo angļu valodas skolotāju- rezultāti bija ļoti minimāli, grūti arī uztvert tādu cilvēku... Kad nomainījās skolotāja arī rezultāti uzreiz kļuva daudz labāki visai klasei.

Skolotāji jau arī ir tikai cilvēki. :) It kā citās profesijās cilvēki nepieļauj nevienu pašu kļūdu. Pie tam, tevis nosauktās kļūdas ir pavisam niecīgas.

Jā,es domāju tam ir nozīme.Es uzskatu,ka jebkura priekšmeta skolotājam,latviešu skolā,būtu jārunā perfektā latviešu valodā.Kur nu vēl latviešu un literatūras pedagogam.Uzskatu arī,ka skolā drīkstētu strādāt tikai tie krievu tautības pedagogi,kas perfekti runā latviski..Diemžēl realitāte ir pilnīgi cita.m

Skolotāji jau arī ir tikai cilvēki. It kā citās profesijās cilvēki nepieļauj nevienu pašu kļūdu. Pie tam, tevis nosauktās kļūdas ir pavisam niecīgas.

Ir bijušas arī ''nopietnākas'' kļūdas, bet niecīgs vai ne niecīgs - viņa pati dikti piekasās par tādām kļūdām, ļoti kritiski vērtē darbus, nereti aizkaitināta nopūšas ''atkal tu to ''tā kā'' nevari atmest... nu cik reizes man jāatkārto?'', un tajā pašā laikā pati pieļauj tādas kļūdas. Tas būtu tāpat kā matemātikas skolotājs vienkāršas darbības risinātu nepareizi.

Piekrītu RainyDay.

It kā citās profesijās cilvēki nepieļauj nevienu pašu kļūdu

Nu, ja ... ārsti savas kļūdas var vismaz aprakt ;-)

Nu, ja ... ārsti savas kļūdas var vismaz aprakt

...bet skolotāji savas kļūdas palaiž pasaulē un tās izplatās. :D

Es uzskatu, ka tas nav īsti normāli, un jā, tam ir nozīme. Tas nav ķīmijas vai bioloģijas skolotājs, bet gan latviešu valodas, un ja reiz viņš grib mācīt savu priekšmetu, tad lai dara to bez tik elementārām kļūdām.

mācīt savu priekšmetu, tad lai dara to bez tik elementārām kļūdām.

+++

tās ir ELEMENTĀRAS lietas.

Tas būtu tāpat kā matemātikas skolotājs vienkāršas darbības risinātu nepareizi.

Vai šeit kādam ir bijis matemātikas skolotājs/-a, kas NEKAD, patiešām nekad, nekad nebūtu pieļāvis kādu sīku zīmes vai aritmētikas kļūdu?

Vai šeit kādam ir bijis matemātikas skolotājs/-a, kas NEKAD, patiešām nekad, nekad nebūtu pieļāvis kādu sīku zīmes vai aritmētikas kļūdu?

Man ir. Bet viņa nekad neapvainojās, ja kāds pārprasīja/palaboja. Bet es zinu, ka ir skolotāji, kas pēc tam skolēnam, kurš viņu palabo, "uzēdas" un pabojā visu skolas dzīvi...

Latviešu valodas skolotājas jau gan nedrīkst pieļaut kļūdas. Es atceros, ka man 8. klasē latviešu valodas skolotāja uz jautājumiem atbildes meklēja šādā grāmatā:

Nu tas vispār bija sviests. Labi, ka skola nomainīja skolotāju.

ārsti savas kļūdas var vismaz aprakt

Arī galējība. Neticu, ka pasaulē ir ārsts, kas patiešām nebūtu pieļāvis pat vienu niecīgāko kļūdiņu. Nav arī tā, ka visas ārstu kļūdas nonāk kapsētā.
Grūti cilvēkam būt vienlaikus gan par cilvēku, gan par perfekcionistu. Visa pasaule tā šķiet ļoti nepareiza un nomācoša.

Bet viņa nekad neapvainojās, ja kāds pārprasīja/palaboja.

Tad tomēr viņai bija kāda kļūda? Lai arī kā gribas ticēt, ka pasaulē ir kāds ideāls, tomēr nav. Dabā ideālu nav. Visi ideāli ir mūsu prāta radīti dabas notikumu modeļi.

Tam ir nozīme, nevarētu uztvert nopietni tādu skolotāju, kas nav līdz galam kompetents tajā, ko māca. Protams, ja vienu reizi gadjās, tad tā varbūt tikai gadījās, bet, ja regulāri, tad skolotājs pats nepievērš pietiekamu uzmanību.
Man paveicās, jo visu pamatskolu un vidusskolu bija viena skolotāja - perfekta. :D

Arī galējība. Neticu, ka pasaulē ir ārsts, kas patiešām nebūtu pieļāvis pat vienu niecīgāko kļūdiņu. Nav arī tā, ka visas ārstu kļūdas nonāk kapsētā.

Tas taču bija joks. :)

Kas attiecas uz kādu nejaušības/pārrakstīšanās kļūdu pierakstot darbības - tas nudien nav tas pats, kas apzināta kļūdu pieļaušana un nevēlēšanās piekoriģēt savu leksiku pat strādājot par valodas skolotāju. Un nē, ne reizi, pajautājot matemātikas skolotājai kādu rēķināšanas jautājumu (piemēram, cik ir kvadrātsakne no 289, cik ir ctg45, vai tamlīdzīgas, elementāras lietas), manas bijušās matemātikas skolotājas nebija man atbildējušas nepareizi.

Un nē, ne reizi, pajautājot matemātikas skolotājai kādu rēķināšanas jautājumu (piemēram, cik ir kvadrātsakne no 289, cik ir ctg45, vai tamlīdzīgas, elementāras lietas), manas bijušās matemātikas skolotājas nebija man atbildējušas nepareizi.

Nu tās ir pamatzināšanas atklātā jautājumā, bet es drīzāk jautāju, vai, vienādojumus risinot, skolotājs nekad nepieļāva nevienu neuzmanības kļūdu.
Tas pats šeit ir ar latviešu valodas skolotāju. Domāju, ka šī skolotāja zina visus tos noteikumus un var izskaidrot, tomēr ikdienā par to nav spēka pie katra sīkuma piedomāt.

tomēr ikdienā par to nav spēka pie katra sīkuma piedomāt.

Tad bēdīgi, ka skolotājai jāpiedomā pie tā, kā pareizi runāt valsts valodā.

Tad tomēr viņai bija kāda kļūda? Lai arī kā gribas ticēt, ka pasaulē ir kāds ideāls, tomēr nav. Dabā ideālu nav. Visi ideāli ir mūsu prāta radīti dabas notikumu modeļi.

Uj, pardon! Nepareizi izteicos :) Gribēju teikt, ka manai matemātikas skolotājai dažkārt sanāca pa kļūdai, bet nekas traks un liels. Pārsvarā jau tie bija plusi, mīnusi un tā. Bet vispār cepuri nost, kā viņa rēķināja galvā, zināja visus paņēmienus, risinājumus. Man ļoti patika mana matemātikas skolotāja (l)

Toties fizikas skolotājs bija šausmīgs. Viņš nekad nezināja, kā rēķināt uzdevumus, kādas formulas ņemt, kā pāriet uz mērvienībām. Tas bija pilnīgi briesmīgi. No fizikas nesaprotu neko... Nu viņš tiešām bija katastrofa. (t)

Es, piemēram, esmu redzējusi latviešu valodas skolotāju, kas skolā strādā vairāk padsmit gadus, bet uz tāfeles lieliem burtiem raksta vārdu aPstrakts.. Lūk, tur ir traki. Bet tādi sīkumi, kā "runa iet" vārdu salikuma lietojums sarunvalodā, manuprāt, ir tīrā piekasīšanās.

Skolotāja runā nepareizi (sniedz bērniem priekšstatu, ka tā ir jārunā un ka tas ir ok), bet tad pati viņiem to pārmet un dusmojas. Kur šeit ir piekasīšanās?

Cik var noprast, tās nav vienkāršas neuzmanības kļūdas, kas reti gadās, bet gan skolotāja nevīžo pati pasekot līdzi tam, kā runā.

Ir viens zelta likums, ko nesu sev azotē kopš bakalaura studijām: Valodā atļauts ir viss. Un, lai runa iet, lai darbinieki priekšniekam nodod atskaites un tā tā tālāk, bet svarīgākais, lai valodas lietotājs apjēdz, kad kurš valodas līdzeklis valodā jālieto, kad kurš stils ir piemērots.
Tieši vakar, nodarbībās runājām par kalkiem (arī semantiskajiem), tā ir traka lieta, bet tur neko nevar darīt, jo nav likuma valodā, kas aizliegtu tos izmantot sarunvalodā.