Čau meitenes!
Dalāmies - ko Jūs darījāt 9. klasi beidzot? Mācījāties vidusskolā, profesiollnajā, ģimnāzijā vai kur citur? Vai nenožēlojāt izvēli , vai kā savādāk? Kādi Jums bija plāni saistībā ar savu karjeru, un vai tas krasi mainījies pieaugot?:-)
Paliku vidusskolā. Ļoti, ļoti nožēloju savu lēmumu ar tagadējo prātu, labprātāk būtu gājusi uz ģimnāziju vai mūzikas vidusskolu, kas gan bija tālu no mājām, bet tas būtu labāk nekā palikt videnē.
Iestājos ģimnāzijā. Ja tā ir Rīgas ģimnāzija ( šajā gadījumā RV2ģ), tad jāsaka tā - izaudzina raksturu, sagatavo universitātei. Novērtēju ģimnāziju sistēmas (ne visas, protams), jo tas ir daudz labāk kā parasta vidusskola.
lleopards, mūzikas vidusskola bija jau atrasta. Par ģimnāziju iedomājos tikai beidzot vidusskolu. Kas lika palikt? Domāju, ka kaut kādas pusaudža bailes no nezināmā, ka nebūs neviena savējā. Kaut kā tā:-|
Aizgāju uz Rīgu - uz ģimnāziju *tajā laikā gan tā vēl saucās - vidusskola. Man jau vairākus gadus iepriekš bija skaidrs par savu izvēli, bija pārbaudījumi, lai tur tiktu iekšā, principā no manas pamatskolas tur gāja labākie, un man tas bija labs mērķis.
Mana mamma tieši terorizēja mani ar to, ka tikai "lūzeri" pēc pamatskolas paliek turpat... :D Visi gudrie un spējīgie stājas kaut kur citur un tikai normāli, ka tas būs patālu no mājām. Tā vajag, redz. :-P
Vidusskola.
Nenožēloju tādā ziņā, ka es pēc 9.klases nezināju, kur iet, ko darīt. Ja būtu kkur aizgājusi, tad būtu bijis uz dullo, ļoti iespējams, ietekmējoties no citu domām, jo pašai domas nekādas nebija un tad diez vai tur kkas labas beigās būtu sanācis. Vārdu sakot - vidusskolā varēju apdomāties utt.
Runājot par plāniem, īsti nezināju, ko gribu pēc vidusskolas beigšanas, mani interesēja daudz kas, tikpat labi ekonomika, cik humanitārā joma un māksla. Daudz spēlēja lomu tas, ka sekoju tam - kā būtu pareizāk (nezinu.. tajā brīdī - prestižāk?), es teiktu, ka pieaugot esmu brīvāka izvēlēs, nav nekādu stereotipu, ir tikai tas, ko pati jūtu.
Kādi Jums bija plāni saistībā ar savu karjeru, un vai tas krasi mainījies pieaugot?
Man nebija konkrēti plāni. Arī, ja es būtu iestājusies tajā mūzikas videnē, nez vai būtu gājusi uz skolotājiem, piemēram. Vienkārši man patika un patīk mūzika joprojām, mani vecāki ir to mācījušies, man tas kaut kā jau sēdēja no bērnības. Kad atmetu to domu, tad galvā bija absolūts tukšums, visu vidusskolu nobumbulēju un tikai pēc pēdējā 12.klases eksāmena izdomāju, kur iešu.
Pēc pamatskolas devos uz pavisam citas pilsētas ģimnāziju, jo līmenis tur augstāks, spēcīgas eksaktās programmas, tāpēc arī izvēlējos matemātikas un datorikas novirzienu. Ieguvu ļoti daudz, neņemot vērā, ka tagad studēju humanitārajā jomā. :D
Devos uz mākslas un dizaina vidusskolu, esmu ļoti priecīga, ka izvēlējos šo, jo varbūt ar to nesaistīšu savu nākotni, bet esmu ieguvusi ļoti daudz pieredzes un zināšanu, kādas parastā vidusskolā nebūtu ieguvusi. Redzot arī kas notiek manos laukos, ļoti priecājos, ka izvelējos mācīties Rīgā.
31
