Man ārsts jau ir aicinājums.Medicīna kā tāda vienmēr ir interesējusi.Vienmēr tikai skatijos uz vetmedicīnu,jo patīk dzīvnieki.Taču es sevi pilnīgi redzu raudam līdzi kādam,kam nomiris mīlulis vai uzvelkamies par cilvēku idiotismu,piemēram,nevedot savu dzīvnieku pie manis laikus,bet novelkot līdz pēdējam un tad internetā mazgātu manus kaulus par to,ka es vairs nespēju palīdzēt.Nu tā kaut kā.Ar cilvēkiem tomēr ir citādi.Retais izdomās mēģināt pašārstēties,ja viņam būs nenormāla vemšana,caureja,pa dzmimuorgāniem gāzīsies strutas vai nevarēs nokārtoties dienām ilgi.Un cilvēki var pateikt,kur sāp un kas sāp,kas tomēr arī atvieglo diagnosticēšanu.