Neesmu bijusi viena šajā dienā jau vairāk kā 10 gadus. Nezinu, ko darītu, ja būtu viena, drošivien sarunātu kaut ko ar brīvajām draudzenēm, bet vakarā tāpat raudātu spilvenā. Pat ne tāpēc, ka Valentīndiena, bet vienkārši esmu attiecību cilvēks un nevaru iedomāties savu dzīvi bez mīlestības. Noteikti arī citās dienās, ne tikai V-dienā, lai kā censtos aizmirsties darbā, hobijos un ar draudzenēm, tāpat vakari būtu man ļoti smagi, jo esmu pārāk pieradusi, ka mani ik vakaru samīļo , pat iemigt nespēju savādāk :D