Savs uzņēmums!

lekšanās un agresivitāte, starp citu, manā gadījumā drīzāk ir augstprātības pazīme ;) ;) ;) Par nervozitāti nezinu kur tu ko tādu izrāvi. Neatceros pēdējo reizi, kad vispār būtu bijusi nervoza :D Bet nu protams, tev jau labāk zināt par to, kas un kāda es esmu :D NESMĪDINI TU, drostaliņ! :D

Augstprātības? :-D:-D:-D Drizāk bērnisķīga no malas izskaties un nervoza.:D

cherr - es gan pirku uz vietas (ārzemēs esot) gan pasūtīju un man tika sūtīts tepat uz Latviju. Tādi nopietnāki uzņēmēji, kas iepērk un pārdod, braukā uz fabrikām un izvēlas preces, kuras vēlas pārdot, tā kā man tas apjoms ir visai neliels, tad man nav nedz izdevīgi, nedz nepieciešams. Neesmu nekad iedziļinājusies tajā, kur cilvēki rauj kontaktus turcijā, ķīnā utt, bet pieļauju, ka mūsdienās jau visu var atrast caur i-netu. Man sanāca caur ieteikumiem vai paziņām.

kubiet,

Kā man patīk kad agnese sāk psohot.Posto vienā laidā. Labais :-D:-P

iztiku bez kredītiem, vispirms pabeidzu to ko gribēju- izglītības ziņā. Strādāju, bija uzkrājums izveidots. Strādāju mājās un izveidojas klientūra. Atradu telpas, paši remontējām un pārvācos uz jaunajām telpām. Strādāju.
Šogad paplašinos.

+ ņemu atvaļinājumu, kad gribu
+strādāju, cik gribu
+varu atļauties izveseļot bērnu un tad vest uz dārziņu
+saimniece sev

- nevaru katru mēn rēķināties ar vienu un to pašu summu, jo, cik strādāšu, tik nopelnīšu

agnese_m,

nezinu kāda sfēra Tev ir darbība, taču pie ražotāja ir vienmēr izdevīgāk iegādāties preci, cena taču reāli cita kā caur starpnieku :) Tas, ka bieži daudzās sfērās nemaz nevar tikt pa tiešo, tā jau ir cita runa.

Nianses te nevēlos atklāt, bet varu teikt, ka pirms gada uzsāku, naudu aizdeva man ģimenē un visu šo laiku darbs man aizņem gandrīz visu laiku. Uzņēmums mazs, tāpēc baigi izvērsties nevaru un daudz kas jādara pašai pagaidām. Reizēm nesaprotu, kāpēc es to daru, jo jūtos ļoti pārgurusi, nedaudz sačakarējusi veselību, bet toties tik liela gandarījuma sajūta, kā brīžos, kad sāku redzēt savus darba augļus, man nav bijusi nekad dzīvē karjeras jomā. Katrā ziņā ir jāsaprot, ka viegli tas nav, un būs jādara ļoti daudz, lai vispār attīstītos un pelnītu. Ir mīnusi un ir plusi savam uzņēmumam. Bet es ticu, ka kādu dienu es sasniegšu tik daudz, cik vēlos un visas manas pūles atmaksāsies. Apziņa, ka nestrādāju kāda cita, bet savā labā ir neaprakstāmi lieliska, un tā vien gaidu to brīdi, kad varēšu komandēt citus , laiski sēžot dīvānā :D

Līdz idejai nonācu visai muļķīgā veidā, jo mans pašmērķis nekad nav bijis būt uzņēmējai. Redzēju, ka citi var, pati atrast savu sapņu darbu nevarēju (un nemaz nezināju, kāds tas ir :D ), apstākļi sagadījās un nolēmu veidot ko savu. Finanses vajadzēja visai lielas, tāpēc atradu investorus vai precīzāk - viņi mani. Ar daļu palīdzēja vīra tēvs, vēl daļu no bankas un arī no valsts (neesmu Latvijā, te ir viena valsts institūcija, kas atbalsta jaunos uzņēmējus).
Uzņēmējdarbību esmu mācījusies, bet jēga no tā maza, jo kā jau teicu, uzņēmums man ir citā valstī, te daudz kas notiek citādāk, lai gan, protams, pamatlietas jau nemainās, jo tomēr ir ES. Grūtākais bija un ir izprast vietējo iedzīvotāju domāšanu, vēlmes, taču Tev laikam šīs problēmas nebūtu.. :)
Bonusi? Ar apziņu, ka nevienam nav jāatskaitās par pieņemtajiem lēmumiem jau vien pietiek :D Iespēja darīt kaut ko, ko mīli. Un sajūta, kas rodas ieraugot ļoti apmierinātu klientu, saņemot pateicības vārdus par to, ko daru.. tā ir neaprakstāma! Nu un arī milzīgā pieredze, nervu uztrenēšana, iemācīšanās nostādīt prioritātes dzīvē, darbā. Pieaugšana, galu galā. Tu esi atbildīgs par visu. Visu!
Mīnusu ir ļoti daudz, bet tie ir salīdzinoši dzīves sīkumi. Grūtākais ir tikšana galā ar stresu. Teicienā, ka uzņēmējs 24h ir darbā, ir 100% patiesība! Jo īpaši sākumā viss grozās par un ap darbu. Darbs līdz pat 17h dienā, katru dienu, mēnešiem bez brīvdienām. Aizejot mājās atkal jau galvā kal plānus nākamajai dienai, mēnesim, gadam. Jābūt milzīgai pašdisciplīnai, jāspēj aizvērt darba durvis un būt mājās.
Vai to darītu otrreiz? Protams! Lai cik smagi brīžiem nebūtu gājis, šo pieredzi, zināšanas, personības attīstību man neatņems neviens un nekad. Un galu galā, es lepojos ar sevi. Tā ir varen forša sajūta!

...visu šo laiku darbs man aizņem gandrīz visu laiku. Uzņēmums mazs, tāpēc baigi izvērsties nevaru un daudz kas jādara pašai pagaidām.

+++

Kā lielākais mīnuss savam uzņēmumam, īpaši mazam, kurā esi gan priekšnieks, gan apkopējs, ir laika trūkums atpūtai un ģimenei. Darbs vienmēr ir pirmajā vietā un velkas līdzi uz mājām jebkurā diennakts stundā. Protams, var jau to visu atstāt uz vēlāku, bet tad nav tādi panākumi.

VIT@ protams, ka no ražotāja ir lētak, bet ir divi BET...

1. Tikt līdz ražotājam
2. Ja nepieciešamais preču skaits ir mazs, tad reti kurš ir ieinteresēts sadarboties

Man preci sanāk iepirkt no starpnieka, kurš milzīgos daudzumos pērk no ražotājiem, tad par salīdzinoši mazu uzcenojumu pārdod tālāk mazās kvantitātēs arī mazajiem uzņēmējiem. Ja nolemtu un izdotos paplašināties, tad, protams, meklētu iespējas tikt pie ražotāja un iepirkt pa taisno, bet Latvijā tas tirgus tomēr ir tik mazs, ka neredzu tam jēgu vai reālas iespējams (manā jomā)

Feins agneseis biznes cauru dienu tupēt cosmo.Spriežot pēc ierakstiem:D:-P

Kubiet, tu neesi garīgi slima gadījumā? Ej labāk savus dvīņus audzini, nevis tupi cosmo forumā un troļļo. Tev pašai par šo tēmu neviena vārda nav ko pateikt, ko tu šeit dari?

Bizness kuru uzsāk viens cilvēks 80% ir norakstīts.

cherr-

Emmanuelle - Kāpēc tev tas viss tik ļoti interesē? Esmu novērojusi, ka tev ir pastiprināta interese par un ap bagātiem, turīgiem cilvēkiem. Kā lai pasaka.. no malas kaut kā neveselīgi izskatās šāda interese.

Es uz so jautaajumu tev vareetu atbildeet arii sajaa teemaa .
Muusu mazaa biznesina izaugsana noteikti saistaas ar to,kaadaa vietaa atrodas maaja,kuru renteejam citiem,kaadi cilveeki iirees so maaju,cik biezi uttAr to es gribeeju pateikt vienu loti svariigu lietu-ir loti liela noziime kaadaa vietaa atrodas veikalins,maakslas galerija,iziireejamaa maaja uttKlienti buus citas klases ,un arii pelna buus cita!

Nu kāpēc komentārs no citas tēmas te jāliek? Tu tak paliec arvien dīvaināka nu!

Es vareetu padaliities pieredzee,bet ja padaliisos ,tad buus "duncis muguraa", un peedeejais vaards, viss iespeejams, buus STERVA!
10.02.2015 17:04 | nosūdzēt | s

Un tavos gados jāsapropt ka te ir tikai forums, tikai internets. Kādi dunči mugurā? Ko tu murgo?

Nu kāpēc komentārs no citas tēmas te jāliek? Tu tak paliec arvien dīvaināka nu!

Tu būtu taču paklusējusi, vecā garīgi slimā vecene ;)

Beidz nervozēt :D

Esmu pabeigusi uzņēmējdarbības fakultāti, bet savs uzņēmums it kā nebija pašmērķis, vismaz 19-21 gados. Kaut kā spontāni tas viss iesākās.
Varu pateikt, ka teorija skolā un tas pats biznesa plāns pa lielam ir nekas. Dzīvē viss ir savādāk. Kļūdas un pieredze ir lielākie skolotāji. Starp citu, nesen atradu savu nosacīto biznesa plānu pašā uzņēmuma veidošanas stadijā-lasīju un smējos līdz asarām, cik ļoti realitāte atšķiras no iedomātā, cik naivs esi bijis:D
Kredīts nebija nepieciešams, tika ieguldīti savi līdzekļi. LV situācijā to summu es diez vai kādreiz atgriezīšu. Ja man jautātu, vai es vēlreiz to darītu, atbilde būtu-laikam- nē.
Lielos vilcienos- darbs ir vnk nežēlīgs. Atbildi par visu. Domas par darbu ir 24h diennaktī. Dažreiz naktīs guli un domā, ko lai vēl izdomā, lai rīt noturētos virs ūdens. Pirmos 2 gadus strādāju bez jebkādas algas (ienākumiem). Esmu darījusi praktiski visu-skrūvējusi mēbeles, mazgājusi grīdas. Nogurums bieži nežēlīgs, vairāk par 2 brīvdienām(valsts svētki) nav bijis gadus 6. Nervi diezgan sačakarēti. Jātiek galā ar darbiniekiem-dažādi cilvēki/raksturi/prasības-jāspēj manipulēt un "lauzt" viņus.
Ir zudušas visas ilūzijas par valsts sistēmu kā tādu, nodokļiem, valsts instancēm un kantoriem-pret to visu radies liels cinisms. Saku atklāti, daļa no "pīrāga" ir jāslēpj un visādi jāshēmo, jo savādāk to pavilkt nevar. Turklāt to dara pat lielie/nopietnie uzņēmumi. Un ironiskākais ir tas, ka valsts to ļoti labi apzinās un pat piever acis, jo "sodīšanas" gadījumā arī pati zaudēs.
Bet no otras puses, ko žēloties-neviens ar varu nevilka.:-D Raksturu norūda, uzaudzē ādu, iemāca spēju tikt galā ar visu (jo nav variantu:D), iemāca atbildību. Ir iegūta nereālākā dzīves pieredze un skola. Iemācies būt labs cilveku psihologs. Un, protams, gandarījums! Kad brauc garām savam "spotam"-dažreiz domā-vai tiešām tas ir mans un es to izdarīju?!:-)