Labs vakars, dāmas!
Pēdējās pāris dienas galva jau kūp no plusu un mīnusu vilkšanas un tā arī vēl neesmu atradusi pareizo atbildi. Varbūt, uzklausot komentārus, spēšu beidzot sev noformulēt, kas ir kas.
Tātad - ir labs piedāvājums iegādāties mašīnu (par tās iegādi domāju jau labu laiku, bet tālāk par domāšanu nebiju tikusi), bet nepieciešamā summa pašai nav un jākārto līzings. Ar šā brīža algu tas būtu līdz ar nagiem, īpaši ziemas mēnešos. Respektīvi, dzīvoklis Rīgā vienai pašai (pilnai "laimei" nesen vēl pajuka attiecības), maksājot īri, komunālos un auto līzingu būtu tā kā būtu.
Līdz ar to viens variants būtu pārvākties atpakaļ pie vecākiem (privātmāja), 50km no Rīgas un tad vienā mierā maksāt līzingu un vēl ietaupīt naudu par īri (pēdējā laikā paliek žēl tās naudas, ko atdodu par visiem maksājumiem). Bet atkal ir viens bet - ar mammu attiecības brīnišķīgas, bet ar tēti ir tā, kā ir. Brīžiem viņam sanāk pavairāk iedzert un to es nevaru izturēt, savā laikā ir gājis visādi. Līdz ar to īsti laimīga arī nebūtu. Var jau būt, ka to tomēr pieciestu un prieks par savu auto to kompensētu.
Variants īrēt ar kādu kopā arī īsti neder, jo vairs nav tas vecums, kad gribas savu privāto dzīves telpu dalīt ar kādu svešu cilvēku.. Tā nu es te prātoju krustu šķērsu, jo savu auto arī gribas (vēl jo vairāk, kad tagad sabiedriskā cenas ir dubultā). Iedrošiniet mani vienam vai otram variantam. Ko jūs izvēlētos - dzīvot atsevišķi un auto atlikt vēl uz kādu laiku, vai pirktu auto un atkal kādu brīdi dzīvotu ar vecākiem?