Nē, uz mani tas neiedarbojas, noklausos sakāmo, laipni pasaku paldies un dodos tālāk, visādiem tādiem Plazas stendiem ar tekstu - tas Jums, nāciet pamēģināt uzmanību nepievēršu, reiz gan aizgāju tur kur matus taisa, meitene man rādīja kaut kādu baigi kruto taisnotāju pa lielām summām, centās mani pārliecināt, ka man vajag .. nu es paskatījos, ko viņa man parādīs, protams, nekā wow nebija, pateicu paldies, ka informēja, tagad zināšu, ka tādi ir un devos tālāk :) Citreiz ļoti nepatīk, ja veikalā tikai kaut ko skatos (piemēram Body shop`ā, Douglasā un jau nāk man klāt un cenšas pārliecināt, ka tieši tas produkts jāņem) parasti pasaku paldies, bet vēl pati paskatīšos, lai gan ja godīgi - tas manī rada vēlmi doties prom nevis ko iegādāties, patīk pašai visu aplūkot :)
Pirmā un pēdējā reize, kad man kaut ko iesmērēja, bija, šķiet, kādos padsmit (vienpadsmit, divpadsmit gados varbūt) kad mamma ļāva pašai izvēlēties sev džinsas un iedeva naudiņu, protams, devos uz RCT, bet tur jau pamērīt neko baigi nevar .. tad nu noskatījos baigi smukās, bet tur lāga pamērīt nevarēja, kad pārdevēja jau rāva vaļā to dvieli vai ko, ar ko mani aizsedza, lai pateiktu, cik burvīgi izskatās :D Beigās, protams, arī nopirku un, šķiet, ne reizi neuzvilku, jo mājās sapratu, ka garām Joprojām kā pierādījums šai neveiksmei bikses gulst mana skapja augšā :D Kopš tās reizes šādām vietām metu līkumu iespēju robežās, jo nepatīk tā atmosfēra (izņēmums tik vien, cik kā kādas vasaras laiviņas nopirkt) :D