Kubiete,bet padomā,tādi cilvēki kā autore,kuri atgriežas Latvijā,lai cīnītos šeit zem saules,ir daudzi. Jā,viņi vēlas to laipnību un pozitīvismu,kas bija tur citur,bet to nesaņem,protams,cilvēkam rodas sašutums un sāk domāt,vai leģendas par īgnajiem latviešiem gadijumā nav tikai lohnesas briesmoņa vērtas. Tā vietā,lai mēs pierādītu,ka tomēr esam labsirdīga un smaidīga tauta,mēs visus dzenam prom atpakaļ un vēl uzrūcam citas lamas. nesaku,ka autores vai citi tāda veida teksti ir korekti,taču es absolūti nedomāju,ka tie ir domāti,kā latviešu noniecināšana.
Arī es neesmu Latvijas cilvēks,lai gan dzīvoju šeit,bet tomēr ārzemēs jūtos vairāk kā zivs ūdenī,un mani patiešām skumdina,kad es savā virzienā dzirdu negatīvas piezīmes,jo,neskatoties uz to,kur es jūtos labāk,tas jau nemaina faktu,ka esmu latviete ar visām tā izrietošajām sekām.
Mazliet vairāk iecietības,jo,kā jau minēju,lielākajai daļai pamest valsti ir bijis ļoti smags lēmums.