vai vispar ir jēga?

Jums abiem jāsakārto galvas!

Tad arī mierīgā tonī viņam pateicu, ka, ja viņš ir nelaimīgs ar mani, tad es iešu prom. Atkārtošos - mierīgā tonī.

Tas ka tu mierīgā tonī to pateici nenozīmē ka tas ir tā pat kas labs pateikts. . Tak saproti arī viņu ka viņam ar ir grūti tikt pāri un sēro, tu neesi vienīgā cietēja, viņš ar ir. Viņš bļauj un ārdās jo vienkārši nezin kā lai tās sāpes dabū laukā, tāpēc to viņš izgāž uz tevi, tas nav pareizi, bet tas ko viņš saka tagad nav jāņem galvā jo tās ir sēras.

Tu piemeti malku ugunskuram... sieviete, sieviete. Nebaksti viņu un esi savaldīgāka pret to, ko viņš varētu teikt. Jūs netiksiet cauri šim visam strīdoties. Tu, iespējams, būsi prātīgākā šajā gadījumā.

Es savējo kārtoju un pamazām, bet izskatās, ka viņš savējo nē. Es savas skumjas un bēdas nelaužu uz āru ar dusmām pret viņu. Tāda sajūta, ka ir nenormāls naids uz manīm, ja no mierīgas sarunas var tā vienkārši sākt bļaut uz manīm. (t)

līdz ar to - atiešanai būtu jābūt smagākais.

Itkā jā, bet nu vispār tas tiešām atkarīgs no cilvēkiem, citi ir spēcīgāki un citi vājāki, jums tomēr attiecības ir daudz stabilākas cik tu esi par tām stāstijusi, tāpēc ar spējāt ar to tikt galā labākā veidā, šeit vienkārši viņas vel nav tik spēcīgas un tāpēc ir grūtāk samierināties. Kā ar protams raksturi atšķiras un tas kā tiek galā ar zaudējumu ar atšķiras.

Tāpēc autorei ir jābūt tai gudrai, zinošai, vismaz ārēji mierīgai, lai pārliecinātu vīrieti par to, ka nekas briesmīgs nav noticis

Šim es piekrītu.

Nu tak varbūt der izbļaustīties abiem, ja nevarat parunāt, tad vismaz bļaujiet...

Tu piemeti malku ugunskuram... sieviete, sieviete. Nebaksti viņu un esi savaldīgāka pret to, ko viņš varētu teikt. Jūs netiksiet cauri šim visam strīdoties. Tu, iespējams, būsi prātīgākā šajā gadījumā.

Jā, laikam taisnība. :( Man tikai tiešām likās, ka viņš ar mani nav laimīgs, tādēļ tādas emocijas gāž uz manīm. Gribēju viņam pati izdarīt pakalpojumu, ierosinot šķiršanos. Likās varbūt ir par gļēvu , lai man to pateiktu. Sagaidīšu rītdienu, lai izguļās kārtīgi un tad aprunāšos. Aij, esmu pēdējā laikā palikusi galīgi stulba. (t)

Bljauj taapeec, ka vinjam saap, bet nemaak to normaali pateikt. Pameegini verbalizeet vinja izjuutas. Pasaki, ka speej iedomaaties, ka vinjam ir tas smags trieciens un uzvedini runaat vinju tieshi par vinja izjuutaam. Ljauj, lai izliek saapi aaraa. Ne visi maak nekaitiigaa veidaa tikt valjaa no negatiivajaam emocijaam. Ja tu esi emocionaali speeciigaaka, tad piepaliidzi vinjam. Lai veicaas. Neapber ar jautaajumiem uzreiz, dod laiku peec katra teikuma vinjam apdomaaties un atrast iistos vaardus.

Es savējo kārtoju un pamazām, bet izskatās, ka viņš savējo nē.

Nu bet katrs tak pārdzīvo savādāk. Tā vietā lai vel vairāk viņu sagruzītu tev tiešām viņš ir jāpārliecina ka viss būs labi, ka tas nav pasaules gals.

Ko viņš tev tādu uzbļāva ka tu viņam tā atbildēji? Konkrēti ko?

Nu tak varbūt der izbļaustīties abiem, ja nevarat parunāt, tad vismaz bļaujiet...

Es cenšos runāt, viņš nerunā.. no viņa puses nāk dusmas, nevis runāšana. (t)

Un beidz viņa bļaušanu uztvert personīgi, tā nav bļaušana uz tevi, tā ir bļaušana par notikušo ar kuru viņš vel nespēj samierināties.

Ko viņš tev tādu uzbļāva ka tu viņam tā atbildēji? Konkrēti ko?

Runājām par finansēm, es ieteicu ka varbūt dzīvosim mazliet taupīgāk, lai atliek mazliet vairāk naudas citām lietām. Jo esam tikai nesen ievākušies jaunā dzīvoklī, daudz kas jāpērk jauns. (Nav tā , ka dzīvojam no algas līdz algai.) Viņš vienkārši pēkšņi sāka dusmu pilns bļaut uz manīm, ka esmu aptaurēta un stulba. Un par ko? Dievs viņ zin.

Es tajā brīdī sajutu necieņu pret mani un manu viedokli.

Nu, es viņu izprovocētu tik tālu, ka šim nāktos izbļaustīties pamatīgi. Skaļi un daudz, kamēr pats sadzirdēs, ko bļauj. Būtu kā boksa maiss morāli, lai uzbrūk, lai izārdās, lai izbļauj visu... Un provocētu viņu vēl un vēl, kamēr viņš beidzot iztukšotos. Tikai tādā gadījumā, ja pati spēsi saprast, ka tas ko viņš bļauj, nav gluži tas, ko viņš patiešām domā vārdu tiešā nozīmē.

Atceries jūsu attiecības pirms grūtniecības. Vai jums bija šādi pārmetumi aktuāli?

Atceries jūsu attiecības pirms grūtniecības. Vai jums bija šādi pārmetumi aktuāli?

Šad tad jā, bet ne tik spēcīgi un ne tik bieži.

Tu ar viņu vispār runāji kārtīgi par notikušo? varbūt viņam tieši nepatīk tas ka tu par šo tēmu esi tik noslēgta un mierīga. Jums tiešām vajadzētu kārtīgi izbļaustīties lai abi varētu pēc tam normāli izrunāties .

Tu ar viņu vispār runāji kārtīgi par notikušo?

Ja tu runā par bērniņa zaudējumu, tad jā, runāju. Kad biju slimnīcā, viņš man sēdēja blakus un mēs visu mierīgi izrunājām. Es,protams, raudāju, pārdzīvoju.. viņš uzklausīja. Arī viņš stāstīja man kā jūtas. Bet teica, lai ļoti nepārdzīvoju, nav pasaules gals. Teica, ka būs mums vēl citas iespējas. Bet tad, viss tas viņa sacītais pilnīgi salūza nākošajā dienā, jo sākās šāda te attieksme un dusmošanās. Pirmajā dienā es bļāvu pretī, izbļāvāmies abi, salabām, samīļojāmies un izrunājāmies. Pēc tam atkal nākošajā dienā tas pats, tikai atšķirība tāda, ka es vairs nebļauju, bet mierīgi visu cenšos runāt. Bet nekā. Sāk vienkārši likties, ka meklē kašķi, lai tikai mēs izsķirtos.

Sāk vienkārši likties, ka meklē kašķi, lai tikai mēs izsķirtos.

Nu tak pajautā viņam to atklātā tekstā.

Varēji ar mums arī padalīties! :D