Pieradums vai mīlestība?

4946

Reģ: 20.08.2010

Jautājums it kā vienkāršs, bet tomēr sarežģīts: Kā var zināt vai tu savu draugu mīli vai arī tas ir tikai pieradums?

Esam kopā jau gandrīz 5 gadus, bet pēdējos pāris mēnešus man visu laiku galvā nāk visādas domas par mūsu attiecībām, par labajām un sliktajām lietām kas tajās notiek. Viņš ir lielisks, tiešām lielisks un labs cilvēks, bet mums nav nekā kopīga. Viņš man nav devis neko no tā par ko es sapņoju laikā, kad man drauga nebija, bet tajā pašā laikā ir devis daudz no tā par ko es pat nebiju iedomājusies. Man jau ir 25 gadi un es domāju, ja nav viņš īstais, tad TAGAD ir laiks viņu atstāt. Bet ja nu viņš ir labākais, kas ar mani ir noticis un es nožēloju? vai arī, ja nu pēc 10 gadiem nožēloju to, ka paliku kopā? Kā pie velna es varu zināt? Pēdējā laikā man arī daaaudz vairāk gribās flirtēt ar citiem vīriešiem, pabučoties ar kādu svaigu gaļu (piedodiet :D), protams, krāpšana no manas puses nav plānā, bet fantāzijās visādas domas iezogas. Kā es veru zināt, ka tā nav tikai pārejoša fāze? ehh... stulbā sieviete, pati nezina, ko grib :(

Idejas? kāda personīgā pieredze?

04.02.2015 21:09 |

Debija

275

Reģ: 02.12.2012

Kāda starpība - mīlestība vai pieradums. Ja nav reāla iemesla šķirties (piem. emocionāla/fiziska vardarbība, atkarības u.c.) un abiem smadzenes ir vietā, tad jau visu var risināt. Visās intervijās ar mīļajiem pensionāru pāriem, kuri kopā nodzīvojuši 30 gadus, skan frāze ''ilgo attiecību pamatā ir savstarpēja cieņa un atbalsts''· Tās nav vienkārši romantiskas attiecības - tās ir partnerattiecības. Vai Tu vēlies 10 x 5 gadi attiecības, kurās romantika plūst pāri malām, jeb 1 x 50 gadi attiecības ar apziņu, ka tas ir Tavs dzīvesdraugs un uzticamais atbalsts jebkurā situācijā/ kāds, kurš Tevi tiešām pazīst? Manuprāt, kopā pavadītais laiks un attiecību pieredze, lai kāda arī tā nebūtu, ir daudz vērtīgāka lieta par romantiskām jūtām.

04.02.2015 21:45 |

Salomē

5709

Reģ: 29.01.2009

Interesants iepriekšējais komentārs... nudien, tiešām ir daudz cilvēku, kuri vēlētos būt 50 gadus kopā attiecību pieredzes dēļ? :D Ja jautā man, tad es labāk izvēlos vairākas īsākas, taču laimīgas, skaistas un romantiskas attiecības nevis kaut ko samocītu ilgu gadu garumā.

Demoiselle, ja tas, ko viņš Tev spēj dot, ir pietiekami, lai upurētu to, ko kādreiz esi gribējusi un gaidījusi no attiecībām, tad ir vērts mēģināt. Taču, ja apzinies, ka viņš nav tāds cilvēks, ka tas, par ko esi sapņojusi, ar šo cilvēku nav iespējams, tad Tu par to domāsi vienmēr...

04.02.2015 22:02 |

Miss Joker

17203

Reģ: 08.05.2010

skaistas un romantiskas attiecības nevis kaut ko samocītu ilgu gadu garumā.

Bet kas atkal skaitās samocītas attiecības? Jo tik pat labi varbūt viņiem ir tā rutīna kam jātiek pāri, vai ir pienācis attiecībām tas melnais posms kurš izšķir vai būs kopā ilgi un laimīgi vai nē.

04.02.2015 22:05 |

Salomē

5709

Reģ: 29.01.2009

Miss Joker, mana replika bija par Debijas komentāru. Man samocītas attiecības ir tādas, kurās nav harmonijas starp došanu un saņemšanu. Katram taču ir sava izpratne par to. Man ir piemērs - mani vecvecāki, kuri ir precējušies 50+ gadus... es tā nevēlētos.

04.02.2015 22:09 |

būbija

663

Reģ: 01.08.2011

Es piekrītu Neonam. Vienmēr esmu domājusi ar galvu. un šad tad uznāk tādas pardomas. Bet ar vēsu prātu visu apdomāju un viss. Ar to pietiek. Bet šobrīd esmu iedzērusi tāpēc manu viedokli var neskaitīt :-D

04.02.2015 22:16 |

Akvarele

341

Reģ: 13.01.2011

Man vienmēr šķituši interesanti padomi ''atsvaidziniet romantiku, aizbrauciet kaut kur, kaisle atdzims''... vai tiešām tas ir tik vienkārši? :) Pati neesmu bijusi tādā situācijā, bet vai tiešām nedēļas nogale kādā savādākā vidē ar otru cilvēku var izmainīt situāciju attiecībās? Atbrauc mājās, ej atkal uz darbu 5 dienas nedēļā, un lielā romantika atkal aizmirstas! Varbūt tad tieši ikdienā ir kaut kas jāmaina?....

Katrā ziņā, mani ļoti interesē, ko diskusijas autore nolems darīt, un kā tas beigsies. Turu īkšķus, lai būtu laimīga :)

04.02.2015 22:17 |

Miss Joker

17203

Reģ: 08.05.2010

Man ir piemērs - mani vecvecāki, kuri ir precējušies 50+ gadus... es tā nevēlētos.

Vai viņi ir laimīgi? Ja jā, tad man tas liekas ļoti skaisti.

Labāk būtu tomēr censties sakārtot esošās attiecības un ja tiešām saprot ka neizdosies tad tikai jāšķiras, bet nevajadzētu tā ka ja rodas problēma tad uzreiz mukt prom jo lūk tai mirklī nezin kā ar to tikt galā.
Ir jācenšas attiecības uzlabot, jo tomēr gan jau ka ir iemesls kāpēc pāris ir kopā jau 5 gadus un ja tas iemesls nav saistīts tikai ar ērtībām, naudu vai bērniem, tad uzskatu ka ir vērts pacīnīties lai varbūt attiecībās atvērtu vel vienu skaistu posmu.

Aizmukt pie citiem ir vieglākais, noturēt stabilas un spēcīgas attiecības kurās valda harmonija un uzticība ir darbs.

04.02.2015 22:19 |

Miss Joker

17203

Reģ: 08.05.2010

vai tiešām nedēļas nogale kādā savādākā vidē ar otru cilvēku var izmainīt situāciju attiecībās?

Tas atver acis uz to kādas ir tās patiesās jūtas un stāvoklis attiecībās, ja tajā nogalē jūt ka tur ir mīlestība, ka viss liekas skaisti un harmoniski, tad pēc tam rodas gribas spēks lai attiecības turpinātu, lai ienestu tajās vel tādus mirkļus.

04.02.2015 22:22 |

Akvarele

341

Reģ: 13.01.2011

Aizmukt pie citiem ir vieglākais, noturēt stabilas un spēcīgas attiecības kurās valda harmonija un uzticība ir darbs.

Ļoti labi pateikts!
Paldies par viedokli, Miss Joker, tu man arī acis atvēri :)

04.02.2015 22:25 |

1625346689

762

Reģ: 02.09.2014

Pa lielam, katram, kam bijušas vairākas nopietnas attiecības, kuras beigušās, ir gājis cauri šādām domām. Arī es biju kopā ar kādu 3 gadus un tieši tāpat kā tu domāju, ka ja nu neko labāku neatradīšu utt... bija bail viņu pamest, bet saņēmos un tagad priecājos par to, ka saņēmos! Viņš bija lielisks cilvēks, skaists vīrietis, gudrs un ar labu darbu, ambīcijām.. bet nu nebija viņš "mans"! :) Mans padoms tev - klausi sirdij! Ja jums būs būt kopā, tad būsiet ;)

04.02.2015 22:26 |

demoiselle

4946

Reģ: 20.08.2010

wow, mana ticība cosmo ir atpakaļ :) interesanti komentāri. Protams, ka uz karstām pēdām neko nedarīšu, draugu jau joprojām mīlu. Attiecības pamazām arī it kā čāpo uz priekšu, tajā pašā laikā maisoties ar drūmāko rutīnu. Ilgāku laiku tā arī bija, ka pavadījām par daudz laika kopā, bet kopš septembra man ir jauns darbs, jauna skola, jauni draugi, jauns hobijs, tā ka vēl vairāk attālināties no drauga negribu.

Par to pāru getaway arī ir domāts, un jau nedēļas nogale drīzumā saplānota.

Par to gaļu un bučošanos. :D Tas tiešām ir tā, ka tās domas ir tikai un vienīgi manā galvā un tās dalīt ar puisi netaisos.

Saprotu, ka vajag sākt dialogu, bet kā nesāpināt? Viņam ir tāaadas kucēna acis, nolādēts...

Pati sev esmu uzstādījusi tādu kā deadline. Šovasar uz vismaz 5 nedēļām braucu prom no Francijas, vai nu uz mājām, vai arī ceļojumā, nav svarīgi, svarīgi ir tas, ka es braukšu viena. Un tad skatīšos, vai ilgojos vai nē. Protams, ja vien mana šaubīšanās nebeidzas ātrāk.

04.02.2015 22:31 |

demoiselle

4946

Reģ: 20.08.2010

aaa, jaa, svarīgs punkts. Viņš ir mans pirmais puisis = pirmā bučošanās skaidrā, pirmais sekss utt. tāpēc arī ir tik grūti zināt, vai vispār var būt kas labāks vai sliktāks, viņš ir visa man pieredze

04.02.2015 22:35 |

Akvarele

341

Reģ: 13.01.2011

Saprotu, ka vajag sākt dialogu, bet kā nesāpināt?

Varbūt sarunu pavērst citā plaknē? Nevis, ka esi neapmierināta ar attiecībām un domā, vai tām ir nākotne un, vai cīņa ar rutīnu būs veiksmīga, bet gan, kā tu gribētu romantiku, gribētu kopīgu vīnošanu ceturtdienas vakarā divatā, gribētu ieiet kopā dušā...

04.02.2015 22:36 |

delusion

2461

Reģ: 02.01.2010

Oi, ja pirmais, tad es pavisam skeptiski skatītos uz turpmāko dzīvi kopā...

04.02.2015 22:39 |

mcgh

892

Reģ: 28.11.2010

demoiselle noklusēja svarīgu faktu.
Ja jau tagad šaubies. Ātrāk vai vēlāk tas brīdis pienāks, Tu šaubies vai nav kāds labāks :D

04.02.2015 22:41 |

so.so

2916

Reģ: 27.08.2009

Mjā, saprotu, kā tas ir. Tikai manā gadījumā tās ir tikai 2 gadus ilgas attiecības. Un man liekas, ja tā ir JAU pēc 2 gadiem.. tad vēl 10, 20, 30.. kādās drausmīgās rutīnas formās vēl tas var pārvērsties?! Mans draugs, domājams, būtu lielisks tēvs un labs vīrs. Un es gribēju viņu precēt jau no kāda 3. randiņa. Bet kā līdz tam tikt, ja pat "pie bērna tikšanas" process nu jau ir vairāk apgrūtinošs, nekā izklaidējošs. (Taču no sākuma tādu problēmu absolūti nebija, sekss lielisks, saderība garīgi, fiziski utt.) Kurš var pateikt, ko es nožēlotu vairāk pēc gadiem 5iem - šķiršanos, vai nešķiršanos.

04.02.2015 22:47 |

Sharon

133

Reģ: 06.10.2012

ehh... stulbā sieviete, pati nezina, ko grib

manuprat tu gribi parmainas.nepartrauksi attiecibas jo ir bail.
nesaskatu neko vairak par pieradumu jo ta nav milestiba,kad tu skaties uz citiem sev apkart.

04.02.2015 22:50 |

Arta*

1884

Reģ: 08.07.2013

Manuprāt, katram attiecībās ir bijušas līdzīgas domas. Man pašai ir tā, ka ir neziņa par nākotni, par puiša nolūkiem un ir bijuši brīži, kad tiešām ir bijusi doma "kā būtu ar kādu citu mēģināt" (lai gan puisis man nav pirmais draugs), taču tad atkal pienāk brīdis, kad attiecībās jūtos vienkārši fantastiski un gūstu visu sev vajadzīgo laimes un piepildījuma sajūtu un tādos brīžos ir vienalga par nākotni, dzīvoju mirklim!

04.02.2015 22:52 |

Miss Joker

17203

Reģ: 08.05.2010

Saprotu, ka vajag sākt dialogu, bet kā nesāpināt? Viņam ir tāaadas kucēna acis, nolādēts...

Sāc varbūt ar to ka vienkārši piedāvā kādas kopīgas izklaides, nav jau obligāti pašā sākumā jāsaka tas ka tev ir rutīna, ka attiecības liekas izsmēlušas sevi, to var teikt vēlāk, ja nekas neuzlabojas. Sākumā pietiks ar piedāvājumu ko kopā pasākt, ja puisis uz to atbild pozitīvi, tad tas jau ir ļoti labi, bet ja atbild ka negrib neko mainīt, tad var sākt paskaidrot kā jūties, ja vel pēc tam nenonākat pie kopīga risinājuma kas apmierina abas puses, tad jā, ir jāšķiras.

Kamēr abas puses grib sadarboties tikmēr galīgi peļamas šīs attiecības nevar būt.

Protams ir spiediens ka tās ir pirmās attiecības, bet neuzskatu ka tas ir neiespējami viņas saglabāt, galvenais lai jums komunikācija ir laba savā starpā un viens otru saprotat.

04.02.2015 22:58 |

killere

112

Reģ: 08.04.2012

Es arī varu identificēties ar tavu stāstu, tikai esam kopā 1,5 gadus, un šaubas jau atnāca pēc kāda pusgada, kad krita rozā briļļuki :)
Man domas par viņu mainās katru dienu, šaubos, vai ir īstais, vai nav. Bet kurš tad var pateikt, kādam ir jābūt tam vīrietim, lai viņš būtu īstāks par īstu?! Mīlu/nemīlu jautājums arī ir pastāvīgo šaubu pulciņā. BET tomēr viss uzlabojās, kad sākām normāli komunicēt - mierīgi izrunājāmies un sākām piestrādāt pie attiecībām, cenšos neklusēt, kad ir kas uz sirds, kā arī negaidīti mainījās dzīves apstākļi, kas izrādījās uz labu - man beidzot viņš sāka pietrūkt, raisījās romantiskās jūtas un viss pārējais, jo ikdienā bijām šķirti. Mīla uzplauka no jauna, bet kas zin, uz cik ilgu laiku tagad...

04.02.2015 23:16 |