wow, mana ticība cosmo ir atpakaļ :) interesanti komentāri. Protams, ka uz karstām pēdām neko nedarīšu, draugu jau joprojām mīlu. Attiecības pamazām arī it kā čāpo uz priekšu, tajā pašā laikā maisoties ar drūmāko rutīnu. Ilgāku laiku tā arī bija, ka pavadījām par daudz laika kopā, bet kopš septembra man ir jauns darbs, jauna skola, jauni draugi, jauns hobijs, tā ka vēl vairāk attālināties no drauga negribu.
Par to pāru getaway arī ir domāts, un jau nedēļas nogale drīzumā saplānota.
Par to gaļu un bučošanos. :D Tas tiešām ir tā, ka tās domas ir tikai un vienīgi manā galvā un tās dalīt ar puisi netaisos.
Saprotu, ka vajag sākt dialogu, bet kā nesāpināt? Viņam ir tāaadas kucēna acis, nolādēts...
Pati sev esmu uzstādījusi tādu kā deadline. Šovasar uz vismaz 5 nedēļām braucu prom no Francijas, vai nu uz mājām, vai arī ceļojumā, nav svarīgi, svarīgi ir tas, ka es braukšu viena. Un tad skatīšos, vai ilgojos vai nē. Protams, ja vien mana šaubīšanās nebeidzas ātrāk.