Sveiki!
Man ir kāda draudzene ar ko kopā mācāmies universitātē, viņa ir tiešām superīga draudzene. Bet ir viens milzīgs mīnuss, ko esmu neskaitāmas reizes teikusi viņai un turpinu teikt, bet viņa manī pat neklausās. Viņa VISU redz melnās krāsās, nu, pilnīgi visu, un viņa visu laiku uztraucas par to, kas būs un nebūs.
Piemērs- tulīt LU sāksies jaunais semestris, viņa skatījās priekšmetus, ja es tikai paskatījos aprakstu un viss, tad viņa izgāja arī cauri praktiskajiem darbiem. Viņa jau tagad sāka čīkstēt un slīgt depresijā, ka viņai tas viss riebsies un būs šausmīgi viss, kas vien var būt. Nav tā, ka viņai nepatīk mācīties manā fakultātē, bet ir dažas sfēras, kas tiešām viņai nepatīk. Kad es teicu, ka, lai viņa neskatās, jo kāda starpība tagad vispār, kad pienāks, tad pienāks, viņa teica, ka gribot zināt, un, rezultātā, viņa atkal noveda sevi līdz depresijai. Un tā, pricipā, visu laiku, viņa jau, bez maz vai, zin kas notiks rīt, parīt, pēc gada un 2 gadiem. Un ir gatava, ka notiks pats ļaunākais scenārijs, pat ja viņa nemaz neko vēl nezin. Es zinu, tam cilvēkam, acīmredzami, ir daudz mentālu problēmu (un man svešās dzīvēs nepatīk jaukties), bet viņa (no otras puses) ir tiešām jauka draudzene..
Es pati esmu diezgan stresains cilvēks, kam pašai pilna dzīve visādu problēmu, viss būtu labi, ja man katru dienu nenāktos nodarboties ar viņas negatīvisma bloķēšanu. Pagaidām jau man sanāk, bet esmu arī sākusi meditēt, jo jūtu, ka man pašai savas problēmas ir grūti izturēt, kur, nu, vēl svešas..
Es pat nesaprotu kāpēc viņa manī neklausās, viņas domas viņu pašu smacē nost, un smacē arī apkārtējos..
Ko jūs iesakāt? Būšu ļoti, ļoti pateicīga par jebkādu padomu..
1
