Par. Ar mēru.
Tām, kas saka - pazīst tādus, kas ir nokurījušies, jā. Man arī ir zināmi pāris tādi eksemplāri, taču tur stāsts ir tāds, ka tas tiek darīts katru dienu vairākas reizes dienā gadu garumā. Loģiski, ka čalis, kuram ir nepārtraukti atslābināts prāts un organisms kļūs par gurķi. Bet kaut kas man liek domāt, ka tam drīzāk ir sakars nevis ar pašu vielu, bet cilvēka interesēm un motivāciju. Ja džeks kurī 3x dienā, sēž pie kompja rijot čipsikus un spēlējot playstation, tad loģiski no viņa nekas prātīgs ārā nenāks. Tāpat kā no jebkura cita, kurš slimīgā daudzumā piekopj tādu vai citādu darbību, vienalga vai tā būtu seriālu skatīšanās sports vai kaut kas cits.
Zinu arī pāris personāžus, kuri to dara bieži, tomēr salabājot plašu interešu loku, strādā, apmeklē dažādus pasākumus mācās vai nu augstskolā vai paši izglītojas un vēl pa vidam pagūst pasportot, un ar visu to, ka katru dienu uzvelk pa kāsim, ir gudri cilvēki ar kuriem sarunas raisās viegli un patīkami un kuri tiek pāri tik vilinošajai iegrimšanai dīvānā.
Tāpēc rezumē - mērenība. Reize vai dažas mēnesī lielu postu nenodarīs, ja vien cilvēks nepakļausies pats savam slinkumam.