Tām, kas īrē un tām, kas izīrē

Mēs katru mēnesi konkrētā datumā ieskaitām naudu par īri + komunālajiem un viss :) nenāk, neskatās.. tikai, ja kkas nobrūk vai tml. tad saimnieki atbrauc.

Ja manā mājā nāktu iekšā saimnieks bez atļaujas - es pilnā nopietnībā izvāktos. Cilvēki ir tik dažādi..mēs pat nomainījām atslēgu durvīm, lai no tā izvairītos, jo tas līgums reāli ir bez juridiska spēka (viņi nemaksā nodokļus no īres naudas) un ko iesākt, ja vienā dienā atnākam, durvis aizslēgts un ej nu pierādi, ka tur iekšā Tavas mantas kaut kādas? :D

Es pastāstīšu ka man bija. Noslēdzu līgumu,īrēju pusi privātmāju ar atsevišķu ieeju.
Saimnieki sākumā dzīvoja UK,tad vasarā atbrauca un palika pavisam (savā pusē). Maksāju arī pa viņiem elektrību,jo viens skaitītajs. Nāca katru nedēļu,izložnāja pilnīgi visus stūrus,skatijās podā,ledusskapī,palodzes. Es kad pirmo reizi šito ieraudziju,kļuvu mēma. :-|
Varēja arī atnakt 23:00 ar šampi rokās un pateikt,ka griba ar mani iedzert. (man mazs bērns mājās). Vai zvanīt man puspālī pusnaktī un prasīt cigaretes. Lēnām sapratu,ka nekā tur nebūs. Nodzīvoju gadu,un sapratu,ka viņa visādos veidos mēģina tā netieši tikt no mums vaļā. Nestāstīšu visos sīkumos kādus murgus viņa sāka darīt. Bija ienākusi ar jauno elektrības rēķinu,kas nu jau par abām pusem bija saskaitīts milzīgs,un es ieteicu,ka godīgi būtu maksāt uz pusēm. Šī piezvanija vīram,sastāstija pasakaun viņās vīŗs mums deva 2 nedēļa laika izvākties,ja gribam, atpakaļ savu drošības naudu. Lieki teikt,ka es tikko tieši biju nopirkusi malku,ar viņas apstiprinājumu, ka lai tik pērku,jo man taču ziema jādzīvo. Nu lūk,pamatīgi jukusi vecene!
Šobrīd īreju dzīvokli un īpašnieks nevienu reizi nav bijis.

No tādiem "interesantiem" īres gadījumiem:

Bija noslēgts īres līgums uz 3gadiem. Cena bija zema, bet man bija jāuztaisa pilns remonts. Mēneša laikā jau biju nomainījusi logus, izlīdzinājusi sienas un iepirkusi tapetes un krāsas. Jau gandrīz nopirku durvis, grīdu segumus un flīzes. Vārdu sakot, savus 500 LVL vismaz biju iztērējusi + nopirku daļu mēbeļu. Te vienu nakti pie durvīm zvans. Atveru - saimniece. Saka, ka vīrs uzzināja, ka viņa krāpj un izdzina ārā no dzīvokļa, tagad viņa dzīvos te, bet mēs varam palikt :D Šis bija labs :D Sirds, protams, sāpēja par ieguldītiem līdzekļiem, bet tajā pašā naktī aizbraucu projām. Nedēļas laikā arī izvedu visas mēbeles, knapi tās vispār dabūju atpakaļ no viņas. Tad viņa man ilgu laiku nelika mieru par to, ka viņas noplēstās tapetes neesmu atjaunojusi. Mans tēvs, būdams brīžiem mīkstsirdīgs, vēl brauca un līmēja viņai tapetes un krāsoja 3 dienas (saimniece bija mūsu paziņa).

Es domāju, ka vajadzētu lielāku drošības naudu un skaidri un gaiši pateikt, ka, ja kaut kas tiks sabojāts, zaudējumi tiks segti no tās naudas, tad arī cilvēki drusciņ piedomās, jo cilvēki tiešām ir dažādi. Te pat reiz tika rakstīts, ka īrnieki kaķu smiltis cementējošās izlietnē sabēra, nu kur prāts?

Nesaprotu ko tur citas pukst, ka traucē. Kad būs savs dzīvoklis, tad arī varēsi darīt kā gribi.

Ok, īpašnieki tad īpašnieki, bet īrnieki taču maksā naudu, lai varētu mierīgi dzīvot, nevis katrā diennakts laikā būt kaujas gatavībā atrādīt katru stūrīti. Tomēr ir arī cilvēciskais faktors.

Lancaster stāsts par interesanto īres gadījumu vienkārši fenomenāls :D

Par sevi runājot...dzīvojam mana tēta dzīvoklī, pārskaitam viņam noteiktos datumos komunālos un simbolisku īres maksu.

Cilvēki ir dažādi, vieni ir cūcīgāki, citi mazāk... dzīvokli var ļoti ātri aizdzīvot ja nekopj, tieši kā te rakstīja tīrības/netīrības diskusijā, nekārto māju, nemazgā flīzes un ātri vien viss paliek tāds netīrs. :-|

Mierīg dzīvot var arī tīrīgi, tā, ka māju nav kauns rādīt ja atnāk pēkšņi viesi, turklāt kā zināms kas nav tavs pirkts netiek novērtēts. Īpaši ja dzīvoklis ir jauns, svaigi remontēts ar jaunu sadzīves tehniku un mēbelēm, kuru visu kopsumma ir vairāki tūkstoši, kas gada laikā netpelnas no īres maksas un atnāk cilvēks kas visu tā piegāna, ka nākamajam īrniekam jālaiž cena stipri nost, vai jāpērk jauns :-(

Nav jau visi cūkas, kuri nav sajūsmā par pēkšņiem viesiem, es varbūt esmu veļu izmazgājusi un tīri elementāri nevēlos, ka manu apakšveļu aplūko īpašnieks (varbūt tie tikai mani kompleksi), vai arī tikko no dušas (vai vēl labāk - vispār dušā atrodos tajā brīdī), ar dvieli uz galvas un sejas masku un lakoju nagus. Nē, nav problēmu, ja piezvana, pajautā, vai vispār esi mājās, kaut vai pieklājīgu pus h iepriekš, pa to laiku taču nekādu cūku kūti savākt nepaspētu. :D

marchixa, nav normāli ja negaidīti ierodās, bet arī tas ja cilvēks reizi mēnesī ierodās iepriekš saskaņojot nav nemaz tik traki :) es vienkārši ļoti labi spēju saprast to, ka cilvēki satraucās, ka pēc tam īrnieks tā visu piegānījis ka esi zaudējumos. :-|

Nē nu protams, ja atnāk uzmest aci, ideālā variantā saskaņojot laiku, ir vairāk kā saprotams, tas tomēr ir viņu īpašums. Mums sākumā pat biežāk ienāca, reizēm jā, bija tāds besis, jo nāca galīgā nelaikā, īsti arī nepasakot, tikai zvanīja un ieminējās, ka, iespējams, nedēļas nogalē piekāps, tas bija gan 9 no rīta, gan 9 vakarā, tā ka - ej un zīlē, vai un kad atnāks.

marchixa
Es teicu- iepriekš saskaņojot un vienojoties par abiem izdevīgu laiku! Nevis jebkurā diennakts laikā pērties iekšā pie īrētāja tikai tapēc, ka redz tavs dzīvoklis! Ir jārespektē īrnieks, bet ir jāņem vērā, ka īpašniekam ir tiesības 1x mēnesī parādīties un parakstīt papīrus par īres maksāšanu ( ja iepriekš par to uzreiz tiek noslēgta vienošanās).
ja es būtu buržujs kā mana draudzene un izīrētu savu 3istabnieku ar eiro remontu un smukām mēbelēm, es gribētu 1x mēnesī tikties ar īrnieku, parakstot maksāšanas papīrus, norakstot skaitītājus un paskatoties vai mēbeles nav iznesuši vai dzīvniekus neslēpj.

Un par tiem atgadījumiem runājot- paziņam bija tā, ka izīrēja dzīvokli pārim. (28 un 35). Izskatījas kopti cilvēki, pirmos mēnešus bija viss ok, maksāja laikā un tā. Tad sāka kaimin\i zvanīt, ka tur viņiem trakā māja notiek regulāri, trauki plīst, sieviete bļauj, vīrietis ārdās uin lamājās. Īpašnieks iepriekš sarunāja laiku un aizbrauca- skats priekšā fenomenāls....sienās caurumi, mēbelēs dziļi iegriezumi, puse no traukiem sašķaidīta, durvju stikli nav......izrādās, ka viņi strīdoties un redz kā nesmuki sanāca, atvainojās, teica, ka visu salabos....pēc mēneša vairs neviens neatbildēja, saimnieks aizbrauca uz dzīvokli, ne ziņas ne miņas.
atver pastkastīti-a tur atslēgu komplekti :D
ieiet dzīvoklī- viss kā bijis, tā palicis, nekādi labojumi netika veikti :) nu un ko- jataisa remonts, jāpērk jaunas mēbeles. Cik zinu, tad joprojām tiesājās ar īrnieku

Mēs skaitām īri uz kontu, kad jāmaksā, vairs nav nākusi dzīvoklī pēc tam, kad mums izbesīja tā ciemošanās tradīcija, un vienkārši sākām pastu un atdodamo nest lejā.
Tradīcija? Ieradās visa ģimene (māte, divas meitas un meitai draugs) ar suni, kurš regulāri (3/3 reizēm) pamanījās apčurāt stenderi (ko pamanījām pēc aiziešanas. Vienreiz pateicām, lai suni vairs neņem līdz, ka čurā- viņi: "tiešām?", aiziet, skatāmies - atkal!). Staigāja visi pa dzīvokli, aplūrēja un vēl kaut ko komentēja. Dzīvokli dabūjām caur paziņām, tāpēc varbūt arī tāda familāra attiekme "paskatīties, kā tad esam iedzīvojušies". Bet mums tie cilvēki tomēr sveši. Ja viss būtu oficiālāk, ar pilnām īres maksām utt., tad, protams, jau pirmajā reizē skaidri norādītu, ka tāda staigāšana neies cauri, par suņa ņemšanu līdz nemaz nerunājot.
Viss beidzās, jo vienkārši nākamreiz pateicām, ka nonesīsim lejā paši.

Jūsu stāsti, protams, interesanti, un nešaubos, ka ir izīrētāji, kuri nav tie foršākie un godīgākie cilvēki, bet meitenes, Jums nav ne jausmas, kādi mēdz būt īrnieki un man ar to ir bijusi ļoti, ļoti rūgta pieredze.

Vēl pagājušajā gadā izīrēju ģimenei ar bērnu, sākumā viss jauki, nekad arī netiku gājusi neko aplūkot, bet ar laiku sieviete no ģimenes aizgāja, palika vīrietis ar bērnu - čīkstēja, ka nav naudiņas ko samaksāt, noteikti samaksās un man bija žēl tā bērna, jo zināju, ka viņiem nav kur iet. Kādu laiku (divus, trīs mēnešus) arī biju pielaidīga un gaidīju, kad samaksās, rezultātā dabūju pati visu maksāt, jo vīrietis ne vien pēc tam nozuda ar galiem, bet pateica, ka nav laika savākt savas mantas, jo visu laiku strādā, kā rezultātā es ar savu rezerves atslēgu (jā, bet ko man darīt, ja divus mēnešus vīrietis tik sola, ka maksās un pēc tam nākamos divus neliekas ne zinis, neceļ telefonu) gāju visu tur vākt un Jūs pat iedomāties nevarat, kāda cūku kūts tur bija. Nepietiek ar to, ka vācu maisos viņa personīgās mantas, bet dzīvoklis nebija uzkopts (elementārākā uzkopšana, kā piemēram, noslaucīt putekļus no plauktiem) vismaz gadu. Un skaitītājus bija norādījis krietnu mazākus kā bija patiesībā, kā rezultātā nemaz par īres naudu nerunājot, iebraucu vairāku simtu parādos par komunālajiem rēķiniem. Tādēļ nu nav tās uzticības, naudu jau vairs negaidu un esmu samierinājusies, tādēļ tik naiva vairs neesmu un akli cilvēkiem neuzticos. Jo kā jau meitenes minēja - pat ja dzīvoklis nav zelta bedre, par to ir vismaz elementārā līmenī jārūpējas, un ir tā, ka, ja šķiet - tas nav tavs, tad pilnīgi vienalga, padzīvos un aizies.

Tagad izīrēju šķietami jaukam pārim, it kā problēmu nav, bet arī līgumā ir atrunāts, ka reizi trīs mēnešos izīrētājam ir tiesības pārbaudīt skaitītājus un aplūkot dzīvokli. Tā kā ne par to ir runa, vienkārši vēlējos uzzināt kā ir citām. Un vismaz man jau šķiet, ka zelta vidussceļš ir kaut kur pa vidu, protams, var priecāties par to, ka gadu laikā saimnieks ne reizi neatnāk, bet vismaz, manuprāt, tas īsti pareizi nav, bet kas tad man. Un tā līšana katru mēnesi un tie briesmīgie gadījumi arī diez kas nav, bet nu ko padarīsi, cilvēki ir tik dažādi. Paldies, ka padalījāties :) 8-)

protams, var priecāties par to, ka gadu laikā saimnieks ne reizi neatnāk, bet vismaz, manuprāt, tas īsti pareizi nav, bet kas tad man.

Un, kāpēc par to nevarētu priecāties? :-D

Persephon jau teica, ka var priecāties :D

var, var :D :D

pirms brālis pārvācās uz tēvam piederošu dzīvokli Teikā, tur kādus gadus 4 dzīvoja īrnieki, jauka ģimenīte - vecāki, bērnudārznieks un ome. pirmos trīs gadus tur viss bija kārtībā, tēvs brauca ik pa laikam, reizi divos trīs mēnešos skatīties, kāds dzīvoklis izskatās. Vienmēr viss bija ok, kārtīgs un tīrs, trakākais laikam bija tas, ka bērns bija baltajām vannasistabas durvīm ar krītiņiem kaut ko sazīmējis, bet to viņiem izdevās nomazgāt. Tā kā likās, ka tur viss ir normāli, tēvs tik bieži vairs nebrauca tur. Tad nāca krīze, tie vecāki ar bērnu aizbrauca uz UK, omi atstāja vienu. Viņai laikam tā jau nebija pilns rublis, bet, paliekot vienai tajā dzīvoklī, viņai jumts aizbrauca pavisam. Vienu diemu zvana tā dzīvokļa kaimiņi un saka, ka vairs nevar izturēt, ka tā ome kliedz, kaut ko sit utt. Tēvs aizbrauc skatīties, bija šokēts - tā ome nemazgājusies, piečurājusi visus stūrus, pamperi arī mētājas pa stūriem, paņēmusi no ielas blusainu kaķi, uz grīdas mētājas neizmesti miskastes maisi un trauki. Tēvs pat nenojauta, ka tā ome viena palikusi, naudu turpināja pārskaitīt tie vecāki, kas UK.
Lieki piebilst, ka dzīvoklī koka grīdas un nu iedomājieties kā koka grīdā ieēdas smakas.. Brālis ieguldīja līdzekļus ne pajokam, lai savestu atkal kārtībā to dzīvokli.

Var priecāties, bet īsti pareizi tas nav. Lasīt māku, intereses pēc uzdevu jautājumu. :)

Īsti pareizi tas nav no dzīvokļa saimnieku puses. Lai citi dara kā grib, bet es tā nedarītu. Pēc tam tad arī gadās visādi brīnumi (bet nu, protams, ir arī godīgi cilvēki, pēc kuriem viss ok)