Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Attiecības un kopdzīve ar ārzemnieku

 
Reitings 427
Reģ: 28.12.2013
Nesen protams bija populārais skandāls par Kanādas sekstūristu, taču mans stāsts ir savādāks. Ar draugu iepazināmies caur paziņām un jau labu laiku esam attiecībās. Jā, viņš ir ārzemnieks tapēc attiecības mums ir diezgan sarežģītas un balstās uz ciemošanos vienam pie otra un kontaktēšanos caur skype. Šogad pabeigšu studijas un draugs vēlās, lai pārceļos uz viņa valsti. Esam runājuši par to kapēc gan viņš nevarētu pārvākties uz Lv, taču godīgi sakot piekrītu tam, ka Lv viņš nevar parūpēties par mani kā vīrietim pienākas, jo jāmācās valoda, nav paziņu un sakaru tapēc darbu arī varētu nebūt tik viegli un ātri atrast un tad nu sanāktu, ka man būtu jārūpējas par viņu diezgan ilgu laiku, kam viņš nepiekristu, jo ir audzināts rūpēties par sievieti. Savukārt viņa valstī viņš būtu spējīgs un gatavs parūpēties par mani, kamēr adaptējos svešajā vidē un godīgi sakot man patīk viņa valsts un cilvēki tajā, tapēc varētu mēģināt. Tomēr šis man būtu liels solis un diezgan smags, jo Latvijā ir mana ģimene, draugi un viss pārējais, kas arī ir galvenie iemesli, kas atturētu. Taču attiecības mums ir ļoti jaukas un patiešām nopietnas, lai arī visi tie skype čati un tikšanās reizi pāris mēnešos, kad varam aizceļot viens pie otra varētu likt domāt, ka tā nav. Tapēc vēršos pie tām, kam ir attiecības ar ārzemnieku un kuras ir aizbraukušas no Lv - kā jūs pieņēmāt šo lēmumu aizbraukt? Kā varējāt izšķirties par to kas jūs saista Lv un mīlestību? Varbūt vienkārši daudz nedomājāt un sekojāt lielajai mīlai?
25.01.2015 17:57 |
 
Reitings 2442
Reģ: 20.04.2014
Kas tā par valsti, ja nav noslēpums?
25.01.2015 18:02 |
 
Reitings 664
Reģ: 29.01.2009
mani piespieda parcelties gimenes pieaugums :) bet taa pat agri vai velu butu parcelusies, jo mani loti saista shi valsts un iespejas sheit. ar gimeni tiekos sameraa biezi, jo vinji atbac pie manis, tad es uz Latviju. un ar draugiem uzturu attiecibas caur Skype. sakuma, protams, ka bus gruti, bet atri pielagosies! un atgriezties var vienmer! uz priekshu un veiksmi! :)
25.01.2015 18:05 |
 
Reitings 925
Reģ: 11.06.2012
Lasīju Tevis rakstīto un likās, ka es to būtu rakstījusi. Situācija gandrīz 1:1. :)
Cik ilgi esat kopā?
25.01.2015 18:12 |
 
Reitings 2861
Reģ: 11.10.2014
man šobrīd nav attiecības, bet draudzenes pieredze liekas ļoti forša - kādu laiku dzīvoja long distance attiecībās kā tu šobrīd, ik pa pāris mēnešiem kāds brauca ciemos, sazvanījās skypā utt., tad viņa iestājās maģistros puiša valstī, jo negribēja likt visas kārtis uz vīrieti un negribēja, lai viņš ir vienīgais iemesls un laika "kavēklis" (skan negatīvi, bet nedomāju to tā, cerams, sapratāt :) ) pabeidza maģistru, reizē iemācoties valodu, apprecējās Latvijā, atgriezās vīra valstī uz dzīvošanu. pa to laiku gan studiju draugi, gan valoda, gan vide iepazīta, gan veiksmīgas attiecības.
draugi un ģimene paliks vienmēr. gan paliekot šeit, gan aizbraucot un atgriežoties, gan neatgriežoties. tie ir tavējie, vienmēr tuvumā :)
25.01.2015 18:17 |
 
Reitings 427
Reģ: 28.12.2013
Bonecutie - īsti valsti atklāt nevēlētos, taču varu pateikt, ka tā nav kaimiņvalsts, bet nav arī tik tālu no Lv.. :)
tip_tip - šķiet, ka tev veiksmīgi viss iekārtojies. Prieks, ka tā. :) Es pat nebaidos tik daudz no tādām pārmaiņām kā jaunas valodas apguve un iedzīvošanās pilnīgi svešā vietā, bet gan par ģimeni. Protams ciemojoties un komunicējot skype kontakti nezūd, taču lietas par ko visvairāk baidos ir piem. vecvecāku atstāšana, jo zinu, ka cilvēks nav mūžīgs un zinu arī to, ka viņi savos gados vairs neatbrauks ciemos pie manis, taču ir man ļoti svarīgi..
25.01.2015 18:18 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
Skaidrs muslims. Te esmu aizpriedumaina un pret dvieļu galvām neko labi neizjūtu. Zēl tavas mammas.
25.01.2015 18:20 |
 
Reitings 427
Reģ: 28.12.2013
Rūta8 - esam kopā apm. gadu. Mums viss notika ļoti ātri. Tāds klikšķis un bija.. Es pat sākumā vēl spītējos un neticēju, ka tā var dzīvē notikt, jo esmu diezgan skeptisks cilvēks, bet notika tā, kā notika.. :)
TalisQualis - man plānos ir līdzīgs scenārijs kā tavai draudzenei - arī gribētu turpināt studēt puiša valstī programmu angļu valodā. Jauki dzirdēt, ka kādam šāds plāns ir nostrādājis ar uzviju. :)
25.01.2015 18:25 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Blondie, vai Latvijā ir kāds, Kas var parūpēties par Taviem vecākiem...māsa/brālis?

Savulaik arī mīlestības vārdā atstāju dzimteni un nenožēloju. Protams, tas nav tas pats, kas dzīvot ar vecākiem vienā pilsētā vai valstī, bet arī svešumā nepazūd sajūta, ka ģimene patiesībā ir vienmēr Tev blakus.. Ļoti jauka lieta ir Skype :)
Arī īsti draugi ir un paliks Tavi draugi, neatkarīgi no tā, kur dzīvo :)
25.01.2015 18:26 |
 
Reitings 762
Reģ: 02.09.2014
Ja tā ir puslīdz normāla valsts, kur tu vari nopelnīt labu atalgojumu, tad nav ko ņemties, uz Latviju var braukāt kaut vai ik pa 2-3 nedēļām uz nedēļas nogalēm, ja būs tev labs darbs ārzemēs. Šādām attiecībām jēgu neredzu - ģimeni veidot dzīvojot divās atsevišķās valstīs nav iespējams, tādēļ priekš kam vispār draudzēties? Nu, ja ne tu ne viņš nebūtu gatavi upurēties, tad ko tur vairs. Jāskatās reāli pēc iespējām - ja viņam Latvijā darīt nav ko, tad nekas cits kā braukt prom jums neatliek.
25.01.2015 18:30 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Es teiksu,ka tas ir liels solis- apprecot cileeku no citas kultuuras .Mees tomeer mainamies ,arii uzskati,dziives veids.Liidz ar to iepriekseejo draugu skaits saplok.
25.01.2015 18:31 |
 
Reitings 427
Reģ: 28.12.2013
Kubiete - šoreiz kļūdijies. Tā jau domāju, ka kāda ko šādu izspriedīs. Mans draugs ir katolis, taču ar reliģijas piekopšanu neaizraujas. Bet katrā ziņā ar muslimu sakara pilnīgi nekāda. :)
25.01.2015 18:32 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
Tad atvainojos. Nu man arī ir aizpriedumi, un pret tiem tikai vairojas. Tad jums abiem veiksmi.:)
25.01.2015 18:33 |
 
Reitings 1338
Reģ: 15.03.2009
Tā ir - vīrietim ir jārūpējas par sievieti, un ir forši, ka viņš to dara :) Būtībā, Tev jau nav, ko zaudēt. Pamēģini - galu galā, ļoti daudzi ar vecākiem un draugiem tiekas pat retāk kā tad, ja dzīvotu ārzemēs. Ja ne[atiks - pēc laika atbrauksi atpakaļ.
Un, pat ja tas ir musulmanis vai tml. Mana māsa arī ir jau daudzus gadus laimīgi precējusies ar musulmani. Jāvērtē ir pēc cilvēka, nevis pēc ticības, vlasts utt(kgan atz;istu god;igi, ka es viņa tautības dēl, nepieņēmu viņu ilgi, par ko man šobrīd ir kauns). Katru reizi, kad pie māsas ciemojos, es tikai apbrīnoju, kā viņš par visiem ŗupējas, kā dievina māsu utt. Gan starp latviešiem, gan eiropiešiem, gan musulmaņiem ir gan labi, gan slikti gadījumi.
Lai Tev veicas! :)
25.01.2015 18:34 |
 
Reitings 427
Reģ: 28.12.2013
cormeum, protams, ir kas parūpējas, taču tas tik un tā ir smagi, jo nevēlos zaudēt saikni ar viņiem. Domāju par to cik emocionāli smagi man un viņiem būtu sadzīvot ar faktu, ka neesmu Lv rokas stiepiena attālumā.
25.01.2015 18:36 |
 
Reitings 664
Reģ: 29.01.2009
Bet labākie draugi paliek vienmēr, ja nepaliek, tad nav bijuši labākie... Manas labākās draudzenes nekur nepazuda. Ziemassvētkos mums ir obligātais kopā sanākšanas vakars un gadiem ejot nekas nav mainījies.
25.01.2015 18:37 |
 
Reitings 427
Reģ: 28.12.2013
Kubiete - viss oki. :) Arī man ir ja ne aizspriedumi, tad skepse pret muslimu, jo tur jau protams kultūras un domāšanas veids daudz krasāk atšķiras.
25.01.2015 18:38 |
 
Reitings 899
Reģ: 10.09.2014
Man gan nav aizspriedumi pret nevienu no reliģijām... man ir aizspriedumi pret kategorismu.
25.01.2015 18:40 |
 
Reitings 925
Reģ: 11.06.2012
Ģimene, Latvija un īsti draugi nekur nepazudīs, turklāt vienmēr varēsi braukt ciemos uz Latviju un mīļos uzņemt jaunajā mītnes zemē. Protams, ir jāzikāpj no savas konforta zonas un jāmaina dzīve, kas nav viegli, bet, ja cilvēks īstais, tad jārīkojas!:-)
Lai izdodas! (l)
25.01.2015 18:41 |
 
Reitings 899
Reģ: 10.09.2014
Es gan nepārcēlos uz ārzemēm dēļ otras pusītes, taču man izveidojās attiecības ārzemēs.
Varu teikt vienu, Tev ir jabūt ļoti pārliecinātai par sevi galvenokārt, ka spēsi pastāvēt par sevi.
25.01.2015 18:43 |
 
Reitings 427
Reģ: 28.12.2013
tip_tip - tik forši dzirdēt, ka attiecības tā saglabājas.. :) es gan par draugiem varbūt tik daudz neuztraucos, jo kā saki labākie nepazūd plus arī puiša valstī man jau ir draugi un viņa ģimene mani pieņēmusi kā savējo. Taču tiešām ļoti attur fakts, ka pašai būtu jāatstāj sava ģimene. Un tik grūti ir izlemt tapēc, ka ģimene man ir tuva, bet draugs arī ļoti cenšas strādāt pie šīm attiecībām. Es nekad neesmu satikusi nevienu puisi, kurš tā rūpētos par savu meiteni, kuram būtu tik svarīgi strādāt pie attiecībām un kurš tik ļoti vēlētos ģimeni, atbalstītu mani un neļautu nolaist rokas pat sliktākajos brīžos. Kopš viņu satiku jūtu, ka arī pati esmu augusi kā cilvēks..
25.01.2015 18:51 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits