Dusmu uzplūdā...

Man laikam līdzīgi kā Jolly_Angie-tas kaut kādā ziņā nāk no ģimenes. Cik atceros, arī tēvs diezgan daudz situācijas ir risinājis paceļot balsi, bļaustoties, līdz ar to es daru tāpat. Kaut kādi skandāli mājās ir bijuši vienmēr.
Agrāk ar māsu un brāli arī bija tā, ka bijām minūtes attālumā no tā, lai cits citu nosistu.
Laikam nesavaldīgi esam visi ģimenē, izņemot māsu.

ir kas nereaģē un gaida, kamēr tās ātrās dusmas pāries.

starp citu, ne vienu reizi vien manu mierīgo, racionālo reakciju un spēju uzklausīt nepārtraucot un nekliedzot, otrs cilvēks ir uztvēris kā vienladzību pret problēmu. Gaidīja, ka es psihošu, tas it kā nozīmētu, ka man nav vienalga. Tā kā cilvēki ir sarežģītas būtnes, jāzina, kas tev ir pretī. Varbūt ar dažiem arī ir jāmāk pareizajā brīdi pacelt balss.

Oj, strīdoties ar brāli gan ir nācies jaunības laikos pademolēties. Viņš vienmēr pratis mani izvest. Tad vienreiz es metu viņam ar tomātu un tas izšķīda pret sienu, viesistabā :D lieki teikt,ka mēs ļoti labi sadarbojāmies, lai to šmuci notīrītu.:)

Mani ir ļooooti grūti izvest no pacietības tik tālu, lai es kaut vai paceltu balsi. Visi strīdi ir notikuši klusinātos toņos, katram izsakot savu viedokli.

Daudzas te raksta tā, it kā visi būtu vienādi, ja dusmojas, tas nozīmē, ka nemīl, neciena, vienalga.
Es savu mammu ļoti mīlu, bet ir bijušas tik lielas problēmas, ka es esmu saplēsusi visus istabas puķupodus. Esmu nesavaldīga, bet es to cenšos kontrolēt, tagad jau ir arvien labāk, bet katrs ir citāds, ir mierīgāki, ir ekspresīvāki cilvēki.

Nekad neko neesmu metusi vai situsi. Balsti gan ir nācies pacelt tad, kad esmu ļoti dusmīga, bet tas ir dikti reti.

Dažreiz dusmās tiešām psihoju, bet tas ir tad, kad esmu viena. Piemēram, mani ļoti sadusmo un tad es viena varu gan izbļaustīties, gan nezinu, kūleņus mest aiz dusmām, vai vēl nez ko, plēsusi laikam gan neesmu neko, ja nu vienīgi dažas lapas no klades. Bet nu tā uzvedos, kad esmu viena un man vajag izlikt savas dusmas. Reti gan tā sanāk, bet tad tur puņķi un asaras pa gaisu arī.
Strīdoties ar citiem, gadās pacelt balsi, bet nezinu, man neliekas tas nekas tāds drausmīgs, jo tas nav tā, ka viens uz otru kliedzam un neklausāmies, vienkārši sanāk gan kādu vārdu pateikt skaļāk emociju uzplūdā, histērijā gan vēl neesmu kritusi.

Bet kliedziens ir labs veids, kā izlādēt visu ārā. Protams, otram tas laikam gan īsti nebūs saprotams, bet ne velti dusmīgos sūtīja uz mežu, lai izbļaustās: tā labi var izgrūst no sevis ārā agresiju. :-)

Man kādreiz bija puisis, kurš nebija normāls, dusmās meta glāzes, šķīvjus pret grīdu. Tāpēc arī baidījos pārtraukt attiecības, jo baidījos, ka man kaut ko izdarīs. Kad saņēmos, attiecības izbeidzu, protams, fiziski cietu es. Pirms tāda cilvēka nebiju iedomājusies, ka tā tiešām dzīvē arī notiek.
Pati es nekad neko neesmu plēsusi, kliegusi īsti arī neesmu. Tikai esmu iekodusi mēlē sev, cieši sakodusi zobus, lai savaldītu sevi.

Nevajag meklēt attaisnojumus savai nesavaldībai, katrs mēs kādreiz esam tā jutušies, bet ir jāmāk savaldīties.

marissa, mans tēvs bļauj ikreiz, kad sajūt kādu diskomfortu, normāli konfliktus risināt vispār neprot. Dabiski, ka pagāja laiciņš, kamēr es sapratu, ka kopēšana nebūtu tas labākais, jāmēģina situācijas risināt normāli, bet nu ne vienmēr sanāk, ja visu bērnību esi atskatījies un atklausījies. Tas ir kā kāpt pāri "asinsbalsij" :D Protams, ka tām, kas nekad dzīvē nav redzējušas bļaujošus vecākus, ir savādāk, un tas labi.

Man ļoti paaugstinās balss tembrs, kad ir dusmu kulminācija. Tētis saka, es varētu iet armiju komandēt ar savu balsi. Mēdzu arī nešķīsti lamāties. Neatceros, ka kādreiz būtu ko lidinājusi pa gaisu. Ir bijuši vājprātīgi strīdi ar mammu viņas alkoholisma dēļ, bet tā ir cita opera.
Ja strīdos ar puisi, viņš diemžēl ir tas, kas lidina visu pa gaisu. 2 gadu laikā ticis aizlidināts dators (izšķīda pret sienu un kļuva nelietojams, protams) un vēl nupat nesen, pirms nedēļas, viņš trieca pret durvīm pildspalvu glāzi. Daudzas izšķīda pa gabaliņiem. Man vispār ļoti nepatīk šāda veida agresija, bērnībā daudzreiz esmu to piedzīvojusi un negribu, ka cilvēks ar ko dzīvoju kopā, met pa gaisu visu, kas pagadās. Bail, ka viendien ķersies klāt man.

Jolly_Angie, man tieši otrādi - tāpēc, ka esmu pieredzējusi nesavaldīgu uzvedību ģimenē, zinu, ka pati tā nekad neatļaušos uzvesties.

Ziemeļmeita, es ļoti ceru, ka man pietiks garīgā spēka nebļaut uz saviem bērniem, bet aiziet uz blakus istabu un noskaitīt līdz 10. Saka jau, ka galvenais ir problēmas atpazīšana, vai ne? tad jau es esmu soli tālāk, nekā mans tēvs :D

Nuu cosmo meičuki gan jau atcerās manu skandālu :D

Jā, esmu ... Vajag ļoti pacensties , lai mani nokaitinātu , bet kad tas ir noticis , psc visam !
Reiz izdarīju secinājumu, ka tas ir ātrākais un elektīvākais veids kā izlikt emocijas ....8-)

Jolly_Angie, tu pilnīgi pateici visu, ko es domāju. Ļoti labi tevi saprotu, man arī ir tāds tētis, kurš normāli ar cilvēkiem reti runā. :D Man reizēm liekas, ka Tele2 viņam atslēdz telefonu ne jau tāpēc, ka nav samaksāts rēķins, bet gan tāpēc, ka viņš zvana un kliedz uz viņiem. :D
Bet citādi es ļoti viņu mīlu, viņš ir superīgais cilvēks manā dzīvē.

Nepadomājies ka esmu psihopāte, bet ir gadijies nu jau bijušā drauga drēbes mest āra pa logu :D Tad vel metu āra vina telefonu pa to pašu logu ara. Telefonu metu nevis veselu, bet pa daļām sākot ar micro SD karti tad sim karti utt :D Bija ari protams trauku plēšana, tad viens otru mēdzām arī vannas istabā ieslēgt uz pārs stundam :D

Agrāk arī metu visu zemē vai pret sienu, kas pagadījās pa rokai, lamājoties tikai savā īpašajā valodā. :D Tad palika mantas žēl.

Es arī esmu super nesavaldīga. Vienreiz strīda laikā taisīju kafiju, un kad strīds bija sasniedzis kulmināciju un paralēli sapratu, ka beidzies piens, paķēru krūzi un demonstratīvi lēju laukā krūzes saturu izlietnē tik strauji, ka kafija atsitoties pret izlietnes malu izšļakstījās uz grīdas un uz manis.

Agrak - jaunibaa bija tadi nesavaldibas mirklji... vienreiz ari dzivokli izskatijas ka kara lauka :D bet tagad esmu palikusi pratigaka :D ja kaut kads strids briest un jutu ka nervi netur un varetu ko stulbu sadarit / sarunat tad vnk aizeju uzpipeju nomierinos, vai ieeju vanna un tad mierigi izrunajos... :) bet reizem ir velme ai kada velme paardities :D bet tas vairak nevis delj stridiem (jo mes praktiski nestridamies) bet drizak delj iekshejas emocionalas pasaules, tas kas galva iekshaa bubulis.... ne jau delj cilveka kada bet vnk ja kaut kas sanak ne taa ka gribetos utt...

né, un es nekad nepacelju balsi, mák strídéties nebljaujot un no dusmám nemétájot lietas