Labrīt!
Es joprojām ņemos ar "savu" pieklīdušo kaķēnu. Iemetām viņu dušā, par brīnumu viņa nebija uz mums dusmīga, ļāva sevi ar dvieli nosusināt, neskrāpēja. Tad ielaidām dzīvoklī. Meklējām īstos saimniekus, jo kaķēņīte iet nokārtoties kastē un labi atpasīst kaķu barības, kad vēru vaļā persiku konservu bruku, arī uz to skatījās, it kā konservi būtu viņai. Nedaudz mežonīga un bailīga vēl ir, bet mīlestību izrāda. Nolēmam atdod mazulīti labās mājās.
Šorīt bērns viņu izlaida kāpņu telpā - viņa aizskrēja projām un es ilgi nevarēju dabūt viņu iekšā, jo viņa šņāca un skrāpēja. Beigās izrādījās, ka šī gribēja laikam nokārtoties ārpus dzīvokļa. Bet es apraudājos kā mazs bērns aiz pārdzīvojumiem. Nezinu, varbūt tomēr paturēsim sev...