Gadu starpība attiecībās.

A, ko tev tas maina?

Tā nav ekstrēma gadu starpība..
Iespējams, ja es būtu vīrietis(30), man gribētos drīzāk sievieti ap 25.. 18/20 gados tomēr tas pasaules redzējums varētu būt mazliet citāds :) Bet viss ir iespējams.
Katrā ziņā tēmas pieteikumā nav norādīti kritēriji, kas palīdzētu spriest par to, cik reālas ir šādas attiecības :)

Es jautāju reālus piemērus. Ir sanācis / nav . Kas traucējis?

Esmu kopā ar vīrieti un mums gadu starpība ir 9 gadi. ļoti labi mēs kopā sadzīvojam, ar nevienu citu nav nekad bijusi tāda sapratne. Principā vecums ir tikai skaitlis un maz ko var pateikt par paša cilvēku raksturu un attīstību.

Atkarīgs, kādi ir abiem tuvākie mērķi. Manā gadījumā tas nebija iespējams, jo man ir karjeras mērķi un uzskatu, ka 20-25 gadi ir aktīvākie, kad uz to jākoncentrējas. Savakārt, vīrietis ap 30 jau ir zināmu briedumu karjerā sasniedzis (ja ne, tad vispār nav jēgas izsvērt,jo nesaprotu, kā tādu vecumu var sasniegt vienkārši plūstot pa straumi. Tad vnk pārāk dažādi cilvēki mēs būtu), jebkurā gadījumā lielākoties viņam jau būs interese par ģimenes veidošanu, pirmo bērnu, kamēr meitenei viņš tikai būs aizsākums daudzām citām veiksmīgām un ne to attiecībām.. Ja meitenes vienīgais mērķis ir atrast vīrieti un plūst pa straumi, nekam nederīga jau viņa būs, bet attiecības izdotos

10 gadi nav daudz

Var jau būt, ka kaut kas sanāktu, bet pēc manas pieredzes, 10 gadu starpība jau ir par daudz. Atšķirīgas intereses, atšķirīgi mērķi, pieredzes starpība...

Kad man bija 18, iepazinos ar vīrieti, kuram bija 28. Iepazināmies internetā, speciāli nemeklējot attiecības. Sākās ļoti aizrautīgas sarakstes, bez maz vai dzirksteles radās jau tad, kad nemaz dzīvē nebijām satikušies. Manu vecumu viņš uzzināja tikai tad, kad satikāmies un bija šokā, domāja, ka noteikti esmu vecāka, jo mums bija daudz kā kopīga un uzskati ļoti līdzīgi. Taču par spīti tam turpinājām satikties, saskaņa bija ideāla, bet diemžēl tikai līdz tam brīdim, kad viss sāka iet uz nopietnu attiecību pusi... Viņš jau bija dzīvē kārtīgi nostājies uz kājām - laba karjera, stabilitāte, vēlme mētāties apkārt bija izzudusi, jau būvēja savu māju, lēnām sāka domāt par ģimeni un bērniem, bet es biju pilnīgs pretstats, jauna, nepieredzējusi meitene, kas vēl īsti nezina, ko grib, kad grib un kā grib - bērni un kārtīga ģimene tolaik mani biedēja. Tā nu viss beidzās.

Hmm un meitenēm kuras jaunākas, netraucē dzīves skatījuma atšķirība utt. ? Vai arī tas liek liktiies drošāk meitenei, ka čalis pieredzējis?

Nu, vienai manai draudzenei ir 25, viņas vīrietim 46. Ir kopā jau kādus 4 gadus, ja nemaldos, abi laimīgi un smaidīgi. Visādi var būt.

Hmm un meitenēm kuras jaunākas, netraucē dzīves skatījuma atšķirība utt. ? Vai arī tas liek liktiies drošāk meitenei, ka čalis pieredzējis?

Mans dzīves skatījums ar manu otru pusīti ir tik pat kā identisks, tāpēc ar varu atkārtot ka vecums ir tikai skaitlis. Nekad ar sava vecuma jauniešiem neesmu jutusi daudz kopīga, bet ar pāris gadus jau vecākiem cilvēkiem, ir daudz vieglāk un patīkamāk kaut vai parunāties.

Man jau šķiet, ka ir arī atšķirība, vai šie cilvēki satiekas vecumos 18 un 28...vai arī 26 un 36 gados.. :)

Nu atkarīgs, kāda ir tā atšķirība.. Ne vienmēr 30 gadīgie ir nobrieduši, inteliģenti vīrieši. Un ne visas 20gadīgās ir nenopietnas meitenes, kas mētājas pa pasauli

Tendresse Tev ir savi uzskati, Tev liekas ka attiecības traucētu karjerai ? Man šķiet ka ja būvē karjeru, otra cilvēka atbalsts ir ļoti nozīmīgs.

Zinu bijušo skolasbiedreni, kurai ir 10 gadus vecāks puisis un viņi ir kopā, un mazais viņiem ir. Sagāja kopā laikam kad meitenei bija 16 un nu jau kādus 3 gadus ir vienkārši feins pāris. :)
Viss atkarīgs no situācijas, gadu starpība reizēm nemaz netraucē.

Manuprāt, labs pāris viens otru iedvesmos darbos, karjerā, sadzīvē.. :)

Kādu laiku atpakaļ sāku satikties ar puisi,kas bija 8 gadus vecāks (30). Bija labi ar viņu parunāties, bet likās,ka es esmu nopietnāka, viņš bija vēl nepieaudzis, bīdams un stumjams, tajā brīdī bija bez darba, nedaudz darbojās savā biznesā. Plūda pa straumi, bet man pirmajā vietā bija karjera - vēlējos augt, attīstīties, panākumus... rezultātā viss beidzās! (t)

Muhu - manā gadījumā daudz tiek ceļots un nevarētu tādu karjeru uzbūvēt Latvijā. Nemaz negaidu, ka vīrietis man skries līdzi un negribētu, lai to dara. Tāpat arī manas domas ir koncentrētas vienā virzienā. Ja iemīlos, sāku skatīties un domāt savādāk, nenoliedzami.

Mcgh* ... iPad autocorrect (t)

Jā cik situācijas tik viedokļi...
Lkm vnk jāmēģina. :) Jāmetas uz 100%.
Ja nu kas nebūs jau pirmā reize kad aplauzies mūžā tādā vecumā :D

Mcgh - baidīsšanās no aplauziena ir daudzreiz briesmīgāka kā pats aplauziens! Kad vajadzēs, tad mierīgi tiksi pāri, toties būsi ieguvis pats savu pieredzi un emocijas :-)