1. Es mandarīniem obligāti nokasīšu nost maksimāli daudz baltās miziņas, ieskaitot baltos "diedziņus", kas paliek uz daiviņām pēc mizošanas. Līdz ar to man mandarīnu ēšana notiek vismaz 3x lēnāk nekā citiem.. Bet man vienkārši negaršo tie baltumi - liekas rūgti.
2. Kad intensīvi domāju vai nedaudz stresoju, tad kožu apakšlūpai nost iekšējo ādu (gļotādas virsējo slāni). Bieži vien līdz asinīm, bet nevaru atradināties.
3. Izejot no mājas, vienmēr paskatos spogulī.
4. Zupai vispirms izēdu šķidrumu un tikai pēc tam biezumus (ja zupā ir frikadeles, tad tās paliks pēdējās). Picai vispirms noēdu ārējo malu un tad "eju" uz centru. Tostermaizēm arī vispirms nograužu garoziņu un tikai pēc tam viducīti.
5. Guļot noteikti iepakojos kūniņā, tā lai nekur netiek klāt "aukstais" istabas gaiss. Obligāti jāguļ uz vēdera un jānosedz pleci un spranda, citādi nevaru aizmigt. Bieži vien savelku tik daudz segas uz pleciem, ka pēdām nepietiek, tāpēc vienmēr kājgalī ir vēl viena sega, lai būtu zem kā pabāzt kāju pirkstus. Un aizmigt varu tikai klusumā, tāpēc guļamistabā nav ne tv, ne dators, ne radio.
6. Riebjas, ka ap izlietni paliek izšļakstīts ūdens pēc trauku mazgāšanas - visas virtuves virsmas vienmēr jānoslauka sausas. Tāpat nevaru ciest, kad izlietnē atstāj trauku sūkli. Man tad liekas, ka viņš nežūst un sāks smirdēt.
7. Drausmīgi patīk knibināties at nagiem un panadžiem. Tāpēc bieži taisu manikīru, jo tad žēl to sabojāt. Bet līdz ko laka vai gelish ir nost, tā plēšu bez maz vai līdz asinīm. Nu nekas labs jau tas nav..
8. Uz sviestmaizēm lieku sastāvdaļas pēc izmēriem - respektīvi, ja šķinķa vai desas gabaliņš ir lielāks par siera, tad tas uz maizes būs pirmais. Vārdu sakot - taisu sviestmaizi pēc piramīdas principa :)